Ģeodēzijas sekcija LU 70. konferencē 09.02.2012

Ceturtdien, 9. februārī, norisinājās  Latvijas Universitātes 70. konferences astronomijas un ģeodēzijas apakšsekcijas pētījumu prezentācijas. Kopumā tika prezentēti gandrīz 20 pētījumi.

LU Ģeodēzijas un Ģeoinformātikas institūta direktors Jānis Balodis pirmajā prezentācijā iepazīstināja ar institūta darbību pēdējā laikā. Kā aktuālāko problēmu J. Balodis uzsvēra to, ka samazinājies valsts finansējums, un šobrīd institūtam jācīnās par ES fondu finansējumu, lai atalgotu darbiniekus un finansētu pētniecības projektus. Institūts tāpēc arī izjūtot krasu nepieciešamību pelnīt dažādos papildus projektos. Viens no aktuālākajiem „maizes projektiem” šobrīd esot ES finansētais „Digitālā zenīta kamera gravitācijas lauka anomāliju pētījumiem”. Vairāku citu projektu veiksmīgas attīstības iespējas ir atkarīgas no tā, vai Latvija iestāsies Eiropas kosmosa aģentūrā. „Esam orientēti uz kosmiskiem pētījumiem un signālu apstrādes tehnoloģijām”, stāstīja J. Balodis. Institūts ir iesaistīts arī EUPOS un EUPOS-Rīga projektos (pēdējā no tiem lietotāju gan pagaidām esot maz un tas strādā ar zaudējumiem, centīšoties aktīvāk reklamēt pakalpojumus mērniekiem, lai EUPOS-Rīga varētu izdzīvot). Pie pozitīvajām lietām Balodis minēja to, ka zinātniskajiem pētījumiem veidojas laba materiāli tehniskā bāze, kā arī Latvijā ir talantīga jaunatne, savukārt attīstību kavējošs faktors ir naudas trūkums atalgojumam.

J. Baloža minētajā Fotonika projektā iesaistīta arī ģeodinamiskās stacijas Rīga darbība, nākamajā prezentācijā informēja institūta pētnieks Kalvis Salmiņš. Tuvākās nākotnes plānos ietilpst uzlikt jaunu GNSS uztvērēju (ar Compass, Glonass, Galileo, GPS uztveršanu) iegāde, SLR teleskopa modernizācija (aprīkojot ar sekošanu, montāžas modeli, jaunu vadības sistēmu), jauna laika un frekvenču bāze, dažādi pasākumi sistēmas veiktspējas uzlabošanai, kā arī jaunu tehnoloģiju izstrāde – femtosekunžu lāzeru un frekvenču ķemmju izmantošana SLR, optisko un lāzernovērojumu kombinēšana. Salmiņš informēja, ka stacijas darbībā esot plaši iesaistīti jaunieši, kuri darbojoties kā operatori.

Nākamajā prezentācijā publika tika iepazīstināta ar 3 gadu ilgu projektu, kurā plānots izveidot zenītteleskopu. Jau šobrīd izgatavots zenītteleskopa prototips, uzstādīta un noregulēta galvenā optika, attēla fiksēšanas sistēma, precīzijas līmeņrādis, veikta virkne novērojumu seansu, iegūts zināms priekšstats. Turpināta arī programmatūras veidošana un darbs pie Latvijas ģeoīda datu apstrādes. Kā nākamie darbi iecerēta attēla ekspozīcijas momenta un vietas koordinātu precīza fiksācija, instrumenta asu precīzāka savietošana, programmatūras papildinājumu izstrāde, procesa automatizācija, eksperimentāli novērojumi, datu ieguves un apstrādes metodikas izstrāde, Latvijas reģiona ģeoīda datu apkopošana (iespējams, izdosies izveidot Latvijas reģiona ģeoīda modeli). Prezentācija izraisīja lielu interesi, auditorija aktīvi uzdeva jautājumus.

RTU Būvniecības fakultātes dekāna vietnieks zinātniskajā darbā Jānis Kaminskis pastāstīja par atvērtā koda programmatūras GRAVSOFT izmantošanu ģeoīda modeļa veidošanā (svērteņu līnijas aprēķināšanā). Tas esot interesants un aktuāls temats, kas var veicināt ilgtspējīgu sadarbību starptautiskajās institūcijās, veicināt šodienas sadarbību un turpmākos pētījumus, bet būtu nepieciešama tā popularizēšana sabiedrībai. Savukārt LU Ģeodēzijas un Ģeoinformātikas institūta pētniece Inese Jaunpaule pastāstīja par ģeoīda modelēšanu, izmantojot KTH-Geolab programmatūru (tāda iespēja radusies, studējot ERASMUS apmaiņas projekta ietvaros Stambulas universitātē). Galvenais princips šeit ir Stoksa formulas modificēšana, kad tiek iegūts aptuvenais ģeoīda augstums, kam tiek pievienotas korekcijas un tādējādi iegūst kopējo ģeoīda augstumu. Kā secina Jaunpaule, šis ģeoīda modelis gan ir diezgan nepilnīgs un nākotnē jāuzlabo, pievēršot uzmanību izejas datiem.

LĢIA pārstāvis Ivars Aleksejenko prezentēja tematu „Sauszemes gravimetrisko datu analīze Latvijas teritorijas Rietumu daļā”. Sākums Latvijas gravimetriskajam pamattīklam esot meklējams 1998. gadā, kad tika ierīkoti pirmie punkti (vēlāk tiek ierīkoti jauni punkti). Aleksejenko secina, ka pamattīkls veidots kampaņveidīgi, nehomogēni un ar dažādām metodikām. Punktu standartnovirze nevar kalpot par vienīgo novērtējuma mēru, tāpēc nepieciešams izanalizēt to ekstrēma punktus, kā arī veikt datu analīzi, izmantojot smaguma spēka anomālijas virsmas.

Diāna Haritonova iepazīstināja ar pētījumu „Cietās Zemes plūdmaiņas un to ietekme uz DGNSS pozicionēšanas rezultātiem”. Izrādās, ka plūdmaiņu ietekme diennaktī esot 34 cm. Tas auditorijā izraisīja jautājumu, kāpēc tad vispār uztraukties par milimetru precizitāti GNSS rezultātos, ja ir tik liela plūdmaiņu ietekme?

Konferences pirmās daļas noslēgumā auditorijai tika prezentēts materiāls par GNSS sistēmu veidošanās vēsturi no NAVSTAR laikiem līdz pēdējā laika aktualitātēm – GLONASS un BeiDou ekspansijām, kā arī GALILEO projekta attīstību. Interesants fakts, ka GNSS uztvērēju aptuvenais skaits pasaulē šobrīd esot ap 1 miljardu. Prezentācija papildus sniedza informāciju par reģionālajām navigācijas satelītu sistēmām, kādas pasaulē ir divas -  Japānas QZSS (Quazi-Zenith satellyte system) un Indijas IRNSS (tajā paredzēti 7 satelīti). Vēl pastāv arī vairākas kosmosā balstītās palīgsistēmas (WAAS, EGNOS, GAGAN un citas). Pēc prezentācijas publikā izraisījās interese, vai Latvijā būs EGNOS stacija – LĢIA GPS tīkla laboratorijas vadītājs Jānis Zvirgzds informēja, ka par šo jautājumu sazinājies ar EGNOS pārstāvjiem, kuri atklājuši, ka pagaidām šāda stacija Latvijā neesot paredzēta.

LLU Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras lektors Armands Celms prezentēja portālā jau publicitāti guvušo pētījumu „Ģeodēziskie mērījumi jonosfēras aktivitātes laikā”. Ierosmi pētījumam devušas pārrunas mērnieku vidū, ka, izpildot mērījumus reālajā laikā vienā un tajā pašā vietā, rezultāti mēdz atšķirties. Pētījumā kopā uzmērītas vairāk kā 9000 pozīcijas. Redzams, ka Trimble tīklā ir tendence mazākai izkliedei uz Y asi, lielākai uz X, bet LATPOS tīklā otrādi. Pati jonosfēras aktivitāte pētījumam izvēlētajās dienās gan bija neliela un līdz ar to arī tās ietekme uz korekciju novirzēm bija ļoti vāja. Pētījumā konstatēts, ka dažādās korekcijās nav viendabīgi, homogēni pētījumu rezultāti – tas būs viens no jautājumiem tālākai izpētei, un pētījumu būtu jāturpina augstas jonosfēras aktivitātes laikā. Turklāt tālākos testos plānots aptvert ģeogrāfiski plašāku Latvijas teritoriju (šoreiz mērījumi notika Kalnciema tuvumā un Vidzemē).

Vēlāk konferencē A. Celms savā otrajā prezentācijā izstāstīja arī par to, kā tika noteikts globālās pozicionēšanas bāzes stacijas „Jelgava” augstums ar ģeometriskās nivelēšanas palīdzību. Iegūti divi galvenie secinājumi - ar ģeometriskās nivelēšanas metodi izdodas precīzāka augstuma noteikšana, nekā ar trigonometriskās nivelēšanas metodi; trigonometriskās nivelēšanas metodi var izpildīt sekmīgi tad, ja izpilda mērījumus no trim stāvpunktiem.

RTU docents Mārtiņš Reiniks pastāstīja par virzību no BAS-77 augstuma sistēmas uz EVRS, kas ir vienota atskaites sistēma Eiropas telpai. Augstumu vērtību maiņa esot lietderīga, kad tiek pārsniegts kāds konkrēts raksturlielums. Zemes garozas vertikālo kustību dēļ zināma tīkla punktu augstumu nesaderība jau ir. Pāreja no BAS-77 uz EVRS esot pamatota arī ar tiešu nivelēšanas sasaisti un iespējamo augstumu realizāciju nākotnē. „Pāreja nebūt nav aiz lieliem kalniem”, sacīja M. Reiniks - tā varētu notikt jau 2013. gadā.

Pēdējā prezentācijā zinātņu vēsturnieks Jānis Klētnieks prezentēja savu jauno grāmatu, kas stāsta par ģeodēzijas izglītības vēsturi Latvijā un kurai līdzekļus saziedoja Latvijas mērnieku un ģeodēzistu sabiedrība. Izrādās, ka šogad ģeodēzijas izglītībai aprit 150 gadu, jo tā tika aizsākta 1862. gadā ar izglītības programmām Rīgas politehnikumā. Toreiz tika pasniegta ģeodēzija, astronomija un atsevišķi pasniedza arī mērniecības specialitāti, kuru absolvēt tolaik gan izdevās tikai retajam – laikposmā no 1869. līdz 1888. gadam šajā programmā bija tikai 6 absolventi. Vēlāk ģeodēziskā izglītība Latvijā attīstījās arī Latvijas Universitātē un Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā, bet sīkāk par to visu var izlasīt jaunajā grāmatā.