Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Pārdomas par mērnieku sertifikāciju 14.03.2013

Sviitra

 Cienījamie kolēģi, vēlos aktualizēt mūsu nozarē vienu no lielākajām problēmām – sertifikāciju un ar to saistītās lietas. Varētu rasties jautājums, kāpēc kustināt šo problēmu, jo process notiek, darbus paraksta sertificēti speciālisti un no malas skatoties viss varētu šķist gludi un skaisti. Diemžēl man liekas, ka tas tikai tā izskatās. Mēģināšu izklāstīt savu personīgo redzējumu un ceru sagaidīt atsauksmes.

Ideja par mērnieku sertificēšanu radās LMB un, biedrības lobēti, tika izstrādāti 1011. noteikumi. Mērķis bija sakārtot nozari un viens no veidiem, lai zem licencētas firmas nestrādātu ‘’cilvēki no malas’’, bija sertifikācija. Mērķis - darbi jādara un lietas jāparaksta sertificētam mērniekam ar atbilstošu izglītību un pieredzi. Normatīvā akta izstrādes gaitā diemžēl tika atstāti divi būtiski ‘’robi’’. Pirmais - sertifikācijas centru (turpmāk tekstā SC) skaits. Likās pašsaprotami, ka LMB ar to nodarbojas un būs vienīgie, bet normatīvais akts principā ļauj katram mērniekam dibināt savu SC un tajā sertificēties. Otrais – noteikumi ir ļoti ‘’bezzobaini’’ situācijās, kad ir konstatēti pārkāpumi, un ir jāsoda izpildītājs. 

 Noteikumi stājās spēkā tad, kad daļai no firmām jau bija beigušās licences, un LMB tika deliģēta izsniegt sertifikātus, lai vispār neapstātos mērniecības process. Tā kā tas viss notika ‘’trekno gadu’’ iespaidā, tad sertifikātu cenas (~500Ls +PVN par katru sertifikātu) bija pietiekami ‘’treknas’’. Pieļauju, ka lēmumam par otra sertifikācijas centra dibināšanu pamatā bija cipars, kurš veidojas sareizinot viena sertifikāta cenu ar sertifikācijas veidiem un mērnieku skaitu. Varētu būt, ka zināmu lomu nospēlēja arī iespējamā ietekmes palielināšana mērniecības tirgū. Neskatoties uz dažāda veida juridisku un morālu pretdarbību, otrs SC tika nodibināts. 
 
 ABC ienāca tirgū pirms ‘’masveida’’ sertificēšanās un izdarīja to, ko šādos gadījumos dara visi pienācēji – būtiski samazināja cenas un noteikumu ietvaros atviegloja pašu sertifikāta nokārtošanas procesu. LMB laicīgi nenoreaģēja un tā rezultātā situācija sertifikācijas tirgū pašlaik jau ir par labu ABC (297 serifikāti LMB un 468 ABC). Ar novēlošanos, bet cenas samazināja arī LMB. 
 
 Rezultātā mums ir divi nīkuļojoši SC, kuri arī nepilda savas funkcijas – neveic pilnvērtīgu uzraudzību. Pilnvērtīga uzraudzība nevar tikt veikta ‘’pēc definīcijas’’, jo tā ir dārgāka nekā formālā, un tas atbaidīs potenciālos sertificēties gribētājus. Būtiski samazinot cenas laikam tās ir samazinātas par daudz, jo kadru mainība liecina, ka SC trūkst līdzekļu speciālistu un ekspertu atalgošanai. Lūk arī strupceļš, kurā mēs esam nonākuši. 
 
 Par svešu darbu parakstīšanu. Es domāju, ka lielākajai daļai nozarē strādājošo ir skaidrs, ka tas notiek masveidā. Potenciāli tie ir SC klienti, jo veicot pāris ‘’paraugprāvas’’ sertifikātu gribētāju skaits pieaugtu, bet dotajā brīdī jebkāda aktivitāte no SC puses nav iespējama. Iemesli ir ‘’robi’’ likumdošnā, kuri neļauj sodīt pārkāpējus un, diemžēl, arī pašu SC nevēlēšanās ko mainīt. 
 
 Īpaši vēl varētu analizēt ekspertu darbu abos SC, bet tas ir tikai pakārtoti situācijai, jo, mainoties uzstādījumiem, mainīsies arī ekspertu darba kvalitāte.
 
 Risinājums, lai izietu no strupceļa būtu sekojošs – jāatver noteikumi, jāļauj mērnieku sabiedrībai caur sabiedriskajām organizācijām izdiskutēt problēmas, jānonāk pie vienota viedokļa, jāraksta grozījumi un, pats svarīgākais, neļaut pēc tam valstiskajām struktūrām visu izmainīt pēc viņu saprašanas. Risinājums līdzinās ‘’neiespējamai misijai’’, bet ko padarīsi.
 
 Privātās sarunās ar kolēģiem par SC darbu es pamatā esmu dzirdējis viedokli, ka esošo situāciju var arī saglabāt, jo to, kas diendienā ‘’rūpējas’’( Datu centri, VZD, VID utt), lai dzīve būtu interesanta, tāpat pietiek.
 
 Apzinos, ka mans privātais redzējums uz lietu kārtību nebūs populārs visiem iesaistītajiem. Kritiku gaidu anonīmi argumentētu un bez lamuvārdiem.
 
Mernieks.lv lasītājs Jancis
 
Komentāri:
 
LMB vs ABC
14.03.2013
12:51
Beidzot kāds pacēla sāpīgu tēmu! Risinājums viens - viens sertifikācijas centrs.
 
dzērājs
14.03.2013
13:10
ūdens...domāju ka sertificējušies ir 99% no tiem kuri to reāli var izdarīt, tie kuru darbus paraksta sertificētie pārsvarā ir bez vajadzīgās izglītības lai pretendētu uz sertifikātu...parakstītāji neiebilst pret esošo situāciju, jo atlec lieks lats, aplis noslēdies
 
viedoklis
14.03.2013
15:29
nu, bet kur tad ir risinājums! ne jau likvidējot vienu sert.centru var sakārtot to, kas ir sadarīts. pirms sāka dalīt sertifikātus, vajadzēja domāt, ko dara, bet izietu ūdeni jau nesasmelt, bet ja sasmeltu, tad tikai ar dubļiem!
 
dzērājs
14.03.2013
15:58
Un kā tad ar serifikātiem tiem kuru SC likvidē? Jāpārkārto?Tas atrisinās problēmu ar parakstītajām topenēm? Tā ir valsts problēma jo ne jau mērniecība ir pirmā joma kur no sākuma dara un pēc tam domā...
 
JurisV
14.03.2013
16:20
Vareni, Janci! Kodoljautājumu pacēli. Derētu ķēdes reakcija ar kārtīgu blīkšķi. Dzērējam nav taisnība par 99 simtdaļām. Un izejai noteikti jābūt, ne vienai vien. Piemēram, ja uzliktu katram no kantoriem kontrolēt otra kadrus.. cik jautrības saceltos. Vai neatkarīgu reindžeru blici sakomponēt, ar pilnvarām nodot visiem, sc ieskaitot.. daudz ko var izdomāt, ja grib. Galu galā neesam tak mucā, pasaule vaļā, kā citur notiek pamācīties grūtums?
 
dzērājs
14.03.2013
16:53
he he reindžeri...kurš tad būs tas kārtības ieviesēji(ji) kam sertifikāts skaitīsies krutāks par pārējiem?
 
dzērājs
14.03.2013
16:55
Reāli jau tikai laiks visu sakārtos, klienti ies pie tiem kam ir kvalitāte, pārējie lēnām atbirs...
 
i Mērnieks
14.03.2013
17:15
Ceru, ka VZD, LMB vai ABC tuvākajā laikā, "parakstītajiem jeb melnajiem" mērniekiem par zemes vienību robežu plāniem, kas izmesti "miskastē", sāks sūtīt vēstules, lai izlabo veiktos nedarbus!!!
27.12.2011. MK noteikumi nr. 1019 paredz: "279.7. par saviem līdzekļiem labot pieļautās kļūdas zemes kadastrālās uzmērīšanas datos un dokumentos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā".
 
LMB biedrs
14.03.2013
17:19
Sertifikācijas lietu mums LMB un mērniecības nozarei 2005.gadā uzspieda Tieslietu ministrija un VZD, pamatojoties uz Eiropas Savienības direktīvām un tiesas spriedumiem. Pamatojums tam bija - jābeidz ierobežot visa veida uzņēmējdarbība ar licencēm. Protams, bija arī mērķis, ka autors saka, darbi jādara un lietas jāparaksta sertificētam mērniekam ar atbilstošu izglītību un pieredzi. Sākumā doma bija, ka būs viens SC pie LMB kurš organizēs eksāmenus, izdos sertifikātus, uzraudzīs sertificētās personas un lems par sertifikātu apturēšanu vai atņemšanu. Bet pārkāpumus, strīdus un sūdzības izskatīs pie valsts iestādes VZD vai LĢIA radīta komisija ar ekspertiem. Komisijas kompetencē būtu administratīvo aktu izdošana par sertificētās personas sertifikāta darbības tālāko likteni. SC pēc šāda akta saņemšanas pieņemtu lēmumu par sertifikāta apturēšanu uz laiku vai atņemšanu. Diemžēl 2008-2009 gadā uznāca valstī krīze un par nekādām komisijām un ekspertiem pie valsts iestādēm nevarēja būt runas. 2010.gada sertificēšanas MK noteikumi Nr.1011 nosaka, ka par visu atbild SC. Ņemot vērā ES „prātulas” sertifikācija tika palaista brīvā tirgu. Cik zinu arī gāzes apgādes projektētājiem ir divas iestādes, kuras izdod sertifikātus. Un tā mēs esam tur kur esam. Domāju, ka jāatgriežas pie domas par sertificēto personu uzraudzības komisijas izveides un paredzēt tai valsts finansējumu. SC ar savu finansējumu to nevar veikt.
 
feja
14.03.2013
18:27
Jančuk, cik robežas mēneša laikā tu vari uztaisīt, ja pats dari objektam visu no viena gala līdz otram?? Ja man nebūtu otra palīga (pirmais, protams, ir tas, kurš brauc ar mani ārā) un pašai būtu viss jāzīmē&jāraksta, baidos, ka ar to apjomu es mirtu bada nāvi. Jau tagad no sertificētajiem kadastrālajiem mērītājiem tiek daudz prasīts. Tā ka svešu darbu parakstīšana - tas tāds slidens jēdziens. Kas no tehniskā viedokļa var būt "svešu darbu parakstīšana", tas no reālā skatupunkta ir trauslais ekoloģiskais līdzsvars savas (un arī uzņēmuma) darbības nodrošināšanai (jo cik brigādes tev vajadzētu savā firmā uzturēt, ja katrs mērnieks nodarbotos tikai ar pāris saviem objektiņiem no A līdz Z, nevis normāli funkcionētu mazliet konveijera un darba dalīšanas režīmā?).
 
fejai
14.03.2013
19:26
Klau, feja, kāds tad ir tas tavs darba apjoms (laikam LVM ar lieleim ha), ka nevari sazīmēt? - Normāli - sīksaimniecību- 1 diena uz lauka, otra pie datora un gatavs. Ilgāku laiku prasa priekšizpēte un akti - vismaz 1 diena (ja ir dalīšana vairākās z.v.). Bet citādi... nekas nereāls. Palīgs vajadzīgs lai ir kas sēž birojā un sagaida pasūtītāju parakstīt plānu vai aizbraukt uz pašvaldību saskaņot, bet zīmēšana jau nav tas laikietilpīgākais - te protams neiet runa ja ir jāpārzīmē daudzhektāru atlikums ar daudz 0,1ha platībām...
 
fejai kapeiku pi...
14.03.2013
19:45
vajag normālu cenu uzlikt objektam, tad arī var mēnesi zīmēt un mērīt ;)
 
nu nezinu,
14.03.2013
21:41
bet Jancis, lietojot politiķu terminu, izskatās uzmests!
 
Aivars
15.03.2013
00:51
Paldies LMB biedram par vēsturisko ieskatu - tas ir korekts. Un jāpiekrīt Janča aprakstītai situācijai ka abi sertificēšanas centri neveic kvalitatīvu uzraudzību. Ir absurda situācija ka ar sertificēšanos nodarbojas kaut kāds SIA (piedevām čakarētāja kantora) kam tas ir bizness, proti iekasēt naudu un nedarīt liekas kustības. Savukārt sabiedriskās organizācijas izveidotajam sertificēšanas centram - kam nav mērķa pelnīt, ir jākonkurē jomā kur konkurence nav pieļaujama, un kur prioritātei jābūt profesionālismam. Jā - var teikt ka sākotnējais LMB noteiktais cenu līmenis bija par sālītu(pārrēķinājās) - taču tagad visi saprot ka tieši uzraudzība, nevis eksāmens ir tā dārgākā sastāvdaļa. Un tieši tur neviens patreiz nevēlas tērēties, jebšu aizdzīt pie sevis sertificējušos ( vai patiesībsakot nav tam naudas). Sertificēšanas centram nav jābūt mātei aizstāvei (kā deklarēja Židova no ABC) bet korektai, profesionālai uzraudzības iestādei kas izskata sūdzības ( un to skaits vislaik palielinās) un profesionāli pārbauda darbus. Manuprāt LMB un LKGA ir jāveic darbības lai panaktu ka būtu tikai viens sertificēšanas centrs, pie reizes likumdošanā pārskatot kvalifikāciju un sodu.

And specially for Jancis - nedomāju ka katram iesaistītajam darbu darītājam vajag sertifikātu, tas tikai sadārdzina pakalpojumu, par ko jau tagad sabiedrība nevēlas adekvāti apmaksāt. Vajag vienu atbildīgo.
 
Jancis
15.03.2013
06:55
''Nu nezinu'' ļoti pareizi ir sapratis, jo es patiešām jūtos uzmests. Es biju viens no tiem naivajiem, kuri cerēja, ka sertificēšana kaut nedaudz sakārtos nozari. Ir pagājis pietiekami ilgs periods lai saprastu, ka tas nenotiks, tāpēc publiski paužu savu ''naivi pilsonisko'' attieksmi. Mans secinājums ir - labi domāta lieta ir sačakarēta. Jautājums - vai mums mērniekiem ir jāiekustina un jāiesaistās šai procesā? Gaidu publisku informāciju, viedokļus, argumentāciju. Paldies Aivar.
 
15.03.2013
08:52
geja tikko atklāti pateica, ka viņa paraksta darbus, kuriem pat tuvumā nav bijusi... Palīgs kamerālists diezvai tiek uzskatīts kā kaut kas ārkārtējs. Es pats plānus nezīmēju, jo tas nav lietderīgi gan finansiālā gan laika patēriņa ziņā, jo man nav problēma sagatavot " melnrakstu", pēc kā vadoties kamerālists izgatavo aktus un plānus. Un atnākot no lauku darbiem daudz laika neprasa šos materiālus izskatīt, un, ja viss kārtībā tad arī parakstīt, ko nevar teikt par lauku darbu palīgiem, kuri dara mērnieka darbu. Nav iespējams būt vienlaicīgi 2; 3 un vairāk vietās, un, tu nezini, ko tas "mērnieks" ir teicis, runājis ar pasūtītāju, pierobežniekiem, cik korekti ir ierīkotas, sakārtotas, atjaunotas robežzīmes, par uzmērīšanu nemaz nerunājot. Un taisnība aiz "fejas" sekojošam komentāram par cenām
 
15.03.2013
08:57
redz kā klaviatūra kombinācijā ar pirkstu (ne)veiklību feju par geju pārdēvēja :)
 
xyz
15.03.2013
09:20
Gribējām kā labāk, bet snaāca kā vienmēr.
Ja ir viens serificēšanas centrs, tad tikai Valsts, lai nav lobiju.
 
survey
15.03.2013
11:39
http://www.city24.lv/newsContent?newsId=NEWS_271&lang=ru
 
pārdomas svētdienas rītā
17.03.2013
11:27
... tas kas notiek ar mērniekiem (mērniecībā strādājošajiem), Latvijā,ļoti labi atspoguļo latviešu nāciju-kādi mēs esam,proti TĀDU NIHILISMU - NECIEŅU PRET SEVI, TO KO KATRS NO MUMS DARA .... nu grūti kaut kur atrast ... tā vien gribas prasīt kas notiek
svarīgi atrast cēloņus kā tas radies, kas ir par iemeslu - rusifikācijas sekas? , varbūt arī - cilvēki darbu ko paši dara neuzskata to par svarīgu, nespēj lepoties (nevis lielīties)ar saviem sasniegumiem, obligāti vajadzīgs kāds gans, uzraugs kurš radīs baiļu sajūtu (uj ka tik mani "neuzķer") .. hmm jā gauži nožēlojami,jo neba jau mērniecības darbi-dažāda rakstura plāni tiek radīti vienai dienai-tie ir vēstures liecinieki - pēc n-gadiem varēs spriest pēc tiem par ļoti daudzām lietām un pirmkārt par attieksmi , par cilvēka - darba darītāja attieksmi pret savu darāmo darbu. Palūkojaties kaut vēsturiskos kartogrāfiskos materiālos-bez super tehnoloģijām - ne kādiem datoriem, elektroniskiem mēraparātiem u.t.t. spējuši radīt teju mākslas šedevrus ,pie kam precizitāte nebūt neatpaliek no nekādām lāzertehnoloģijām. ... kā saka -pogas spaidīt pat mērkaķi var iemācīt - tas par mūsdienās saražotajiem plāniem un proti paskatoties uz tiem,praktiski pa visu valsts teritoriju redzēto - gribas teikt - šausmas vai tad tas ir plāns(tas attiecas par robežplāniem), jo topo vismaz regulē ADTI(mistiskais burtu salikums, jo kā jau iepriekš minēju, par kādu "augstas d... precizitātes darbiem vispār var runāt)-katrs kā "māk tā mauc" , res. latvijā robežplānu zīmēšanā nav vienota standarta- kādam plāna satura attēlam jābūt. Tas tā ... ievadam, bet patiesībā tiešām kādi būtu risinājumi,grūti pateikt , viens nu pavisam ir skaidrs ka procesu galīgi "ignorē" augstskolas. RTU šet noteikti nespēj "sacensties" ar LLU, jo manuprāt "ķīpsalai" trūkst specifisko zināšanu par lauksaimniecību, vai vēl precīzāk-vispār to nav! Atminos n-gadus atpakaļ, kādā saietā astrofiziķis Klētnieks izvirzīja tēzi ka nekādi uzmērīšanas "gājiena nosiešanas" pasākumi neesot nepieciešami-pilnīgi pietiekot ar vienu atbalsta punktu! ... nodomāju ka šis vīrs iedomājas ka Latvijā visi mērnieki strādā ar žiroskopiskajiem tahimetriem.... šis ir piemērs - kā domā pasniedzēji augstskolās(tā teikt zināšanu līmenis)..arī LLU pašreiz jūtās pilnīgs vakuums - vecās pasniedzēju paaudzes vietā nav ienācis neviens spējīgs- gi pedagogs -gi. Manuprāt, tas noteikt atstāj "pēdas" visā procesā kopumā,jo daži censoņi mēģina meklēt kādas līdzības citās valstīs notiekošajā, un tas kas viņiem iepatīkas, uzskata par labu esam arī Latvijai, bet nu diezi vai tā varētu būt,ja nu vienīgi īslaicīgi(kaut kādā šaurā jautājumu lokā) un tikai.
šeit augstāk daži rakstiņu autori apraksta savas izjūtas vai pieredzi par mērniecību,piemēram, kāds Aivars min par procesa dit kā dārdzību, bet piemirst pateikt ka tieši mērnieku radītās kļūdas,kuras kā var saprast, atklājas arvien vairāk un vairāk,arī ir viens no galvenajiem prosesa sadārdzināšanās iemesliem. tad kāds vilis- kurš iesp. ir vienkārši"rukātājs"-nerūp SAVA darba rezultāts-pašcieņas trūkums acīmredzams ...
jā par risinājuma iespējām...
-tatad ļoti svarīgi būtu augstskolu cieša iesaistīšanās mērniecības procesos(nevis tikai vārdos, vai uz papīra), noteikumu izstrādē {šeit kādreiz iedomājos-kad sākās masveida valsts meža zemju uzmērīšana,it sev. punkts par robežu pa ūdenstilpnēm topouzmērīšanu, nopriecājos- unikāls gadījums -Latvijā ļoti daudzas upes, strauti u.t.t. tiks patiesi precīzi uzmērīti-piekritīsiet vēsturiska informācija,kas noder ,noderēs daudzām nozarēm ---rezultātā - masveidā nevis uzmērīja, bet vienkārši pārzīmēja no mistiskajiem fotoplāniem[pats esmu saskāries ar šādiem materiāliem],tātad-šis plāna kartogrāfiskais materiāls ir nevienam nevajadzīgs jau pamatā-izdrukājot, cilvēks apzinās ka "drukā" brāķi-bezvērtīgu produktu. tātad es tiešām navi iedomājos, ka Latvijas augstskolām būs par šo procesu - unikālo procesu inerese - maldījos - nekā tamlīdzīga...
- tad par sertifikācijas centriem (SC)-līdzīgas abreviatūras Latvijā ir atrodamas,lūgums nejaukt tās, manuprāt sertifikāts katram'MĒRNIEKAM, tiešam nepieciešams, bet tikai mērniekam un nekam citam-ne agronomam, mežsaimniekam, datoristam-tiem lai ir savi un lai viņi dara savu darbu,mēs tur nejaucamies. Tas, diemžēl ir izrādījies daudz savādāk - sertifikātu "var" iegūt, kā izrādas, jebkurš, ka tik izrāda interesi par to [no drošiem avotiem- ABC centrs ,gandrīz vai skrien pakaļ tādiem gribētājiem-lai tik naudiņu samaksā].. nožēlojami! Sertificēšanās process,manuprāt, pierāda dažas pieļautās aplamības,proti: kaut kādu teoriju-teorētiskās zināšanas,spēj "iekalt" diezgan liels skaits cilvēku,bet diemžēl praksē ar tiem ir gauži bēdīgi- viņi nav spējīgi risināt inženiertehniskas dabas jautājumus - "prātiņš par īsu" un tas tādēļ, ka cilvēks nav studējis -viņam absolūti nav tieksmes par inženierzinātnēm. Un šinī sakarā tad manas domas ir tādas ka serificēšanās procesā vislielākais uzsvars jāliek uz praktiku - kā cilvēks spēj pielietot savu zināšanu bagāžu praksē [šeit neviļus ataust atmiņā kāds sižets par "gondoljēriem" Itālijas pilsētā Venēcijā-kādi pārbaudījuma eksāmeni viņiem jākārto,lai ,it kā vienkārši,varētu vadīt kaut kādu laiviņu-gondolu] -tādā veidā tas būtu viens no variantiem,kā "atbrīvoties " no viltus mērniekiem - plānu parakstītājiem, jo viens nu ir skaidrs,ka ieraugot kādu meitenīti , svarā ap 50kg ,nu šī noteikti nebūtu spējīga ziemā ar statīvu un instrumentu kastēm,kas jau teju pārsniegtu viņas svaru, pārvietoties mežainā apvidū!
-tad vēl svarīgi noteikti ir pašu ekspertu kvalifikācija,kas ir ne mazāk svarīgs jautājums,nepieciešami kritēriji,kas noteiktu ekspertu zināšanu vajadzīgo līmeni.
-ne mazāk sāpīgs "ķēdes posms" - VZD,kas nu jau pārvēries par "Gordona mezglu" .Manuprāt, arī šeit nepieciešama sertifikācija,jo dzīve pierādījusi,ka šie VZD speciālisi bieži vien runā par lietām,par kurām viņiem nav pat mazākās nojēgas-padarot sarunu par smieklīgu[no malas].
nu tādas manas pārdomas īsumā. būtu jauki ja kāds arī pastāstītu savu redzējumu, bet tiešam pastāstītu,nevis veiktu [parādītu] savu statistiku - cik robežzīmju dienā viņš spējīgs atrast,vai uzmērīt-tas lai paliek sportiskām sacensībām un mērnika ikdienai[robežzīmju meklēšanas sports].
P.S. ak jā un vilim : zini diezin vai Latvijā ir kāds "kamerālists",kurš ,bez Tavas palīdzības spētu uzzīmēt topoplānu, robežplānu u.t.t. - apšaubu,tātad arī tajā procesā Tu ieguldi zināmu daļu no savām zināšanām [plānus var zīmēt dažādi]-es piem. katrā atstāju zināmus knifiņus-kurus "zinu" tikai es -tā es sevi pasargāju zināmā mērā no plaģiātisma, ja to tā var teikt- un zini esmu pāris reizes "pieķēris"- droši varu teikt - TAS NAV MANS DARBS! tā kā izsver pats.
 
par jančiem un nejančiem
17.03.2013
15:03
ļoti zīmīga bija agrākā replika, par to ka Jancis lūk esot uzmests..
Jancis to pagrieza (vai saprata) tādā veidā, ka viņs, un visa mērnieku sabiedrība, ir uzmesti no sistēmas,no sc, no zd utml.
šķiet, ka replikas teicējs bija ar citu domu: ko tu Janci tur cepies, redz kā publika tevi neatbalsta, vairākumam ir labi kā ir..
Jancim arī viss rullē, zinošie apstiprinās. tādā gadījumā par ko tad viņš cepas, un rezultātā tiek no daudziem uzmests.
izrādās dīvainajam Jancim (un cerams pietiekoši lielam bariņam līdzīgi domājošo) nepietiek ar to ka ir darbs un ir iztika. viņam lūk gribas vēl arī cienīt sevi, cienīt savu darbu, cienīt kolēģus un viņu darbu, cienīt savu nozari un redzēt ka to ciena citi.
to negrib tie, kuriem nepieciešama paklausīgas no viņiem atkarīgas lumpenmērnieku kolonnas pastāvēšana. tā mdēļ saķēza labi domātus sakārtošanas pasākumus, izmantojot normu caurumus un līkumus. un var konkursos masveidīgi uzlikt trīsreiz zemākas cenas par pamatotajām un vēl nopelnīt.
 
iepriekšējiem
17.03.2013
17:32
Vai tā nav utopija upes mērīt kā topogrāfiju? Cik upes esi redzējis?tad tev visi bebri jāizšauj.kas par to var samaksāt? Ko tu darīsi tos gadalaikos kad upes pārplūdušas,aizsalušas? Un kam tas vajadzīgs?
Par sert. Mērniekiem bez izglītības:ko tad darīt tiem ar mērnieku izglītību,kuri strādā citās jomās? Cik strādā savā profesijā? Daži nemērnieki mērniekus atstāj jaņos
 
iepriekšējam utopistam
17.03.2013
17:55
... par cik Latvija IR jaņu zeme tad arī tāds rezultāts - katrs sevi pasniedz par spečjuku vienalga kādā jomā - ka tik kaut kur ielīdis -diemžēl tāda tārealitāte
 
iepriekšējam
17.03.2013
18:04
Nu tad brauc uz īriju sēnes lasīt, ja tev nepatīk šī zeme.tādi kā tu jau tevi tur gaida un strādā savā profesijā.
 
ap 50kg
17.03.2013
20:26
Nepatika tas par to meitenīti ap 50kg.
Vai ta kārtīgs mernieks sākas tikai no 100kg?
 
action
17.03.2013
21:13
svarus studijā!
drēbītes nost.. :)
 
Jancis
18.03.2013
06:42
Patīkami pārsteidza fakts, ka citi kolēģi domā līdzīgi un nebūt viss nav tik skaisti ar to sertifikāciju, kā no malas izskatās. 1011. tika izstrādāti ar tā laika redzējumu un sapratni par lietu kārtību. Ja šie noteikumi ir ''jāver vaļā'', tad kurš to ierosina un kurš tos labo? Līdz šim VZD ierosināja, paprasīja nozares redzējumu, paņēma daļu no nozares priekšlikumiem, apsprieda, nolēma un pieņēma sev izdevīgāko redakciju. ADTI!!! Es saprotu, ka atvērt var tikai VZD, bet varbūt šoreiz labojumu izstrādi atstājam nozarei?
Noteikti iesaistīsim to meiteni.
 
meitene
18.03.2013
10:27
Hi! ..man patīk iesaistīties ;)
..bet man somiņā būs elektrošoks! to centnerīgo puišu iespējas tomēr jārespektē..
 
neticīgajiem
18.03.2013
11:18
Pārāk maz mērniecībā daiļā dzimuma... Rezultātā publika galīgi nenovērtē, cik no viena skuķīša patiesībā var dabūt ārā (arī ziemā, arī mežā un sniegā). Vai, vai, tūlīt vēl sāksies šķelšanās šovinistos un feministēs...
 
feja
18.03.2013
11:36
Neliels subjektīvs viedoklis par izglītību.
""ķīpsalai" trūkst specifisko zināšanu par lauksaimniecību, vai vēl precīzāk-vispār to nav!" ??? Neatceros, kad pēdējā laikā man būtu bijusi vajadzība pēc specifiskām zināšanām lauksaimniecībā. Drīzāk gan bioģeogrāfijā/botānikā, lai, piemēram, saprastu, vai teritorijai raksturīga mitru vietu veģetācija, tātad tiešām applūst.
Pirms pāris gadiem RTU bija tāds studiju priekšmets kā zemes kadastrālā uzmērīšana. Varbūt tagad pēc kārtējās studiju programmu optimizācijas ir iznīcināts. Nebija ideāls, varēja to lietu ņemt stingrāk, taču vismaz kaut kas.
Nesen man bija praktikants no LLU. Neteikšu, ka viņam tur bija diži daudz kas iemācīts. Sākām gandrīz no nulles. Vienīgi MicroStation viņam nebija sveša (kas, protams, liels +), taču pēdējos gados arī LU ģeogrāfi, ja izrāda interesi, var apgūt to pašu. Kāpēc visi domā, ka īstos mērniekus ražo LLU???
 
i Mērnieks
18.03.2013
15:21
1. Mērnieka darba kvalitāte ir atkarīga no konkrēta indivīda. 2. Vēl ir ļoti svarīgi, kur viņš ir nonācis praksē, iespējams, ka viņa rīcību var "attaisnot" ar pirmās neveiksmīgās darba vietas izvēli! Jūtams, ka par 80% izprasti MK 1019, un ar tiem, drīz "uzvārīsim" zemes īpašniekus!
Atbildību par mērniekiem saistošiem normatīviem ir jāuzņemas http://lmb.lv/ un http://www.lkga.lv/index.php?s_id=52.
 
...fejai
18.03.2013
17:27
par izglītību
nav tik vienkārši kā raksti ,diemžēl,bet kā jau iepriekš minēju, valstī patiesi nav spējīgu pedagogu ,kuri spētu jaunajiem censoņiem sniegt zināšanas- tas ir ļoti nopietni-'jo mūsu kaimiņi,piemēram ,vismaz pēc pēdējām manām sarunām, ir jau mums priekšā - viņu zināšanu līmenis pēc okupācijas periodā ir tikai audzis.
...un Tev par izglītības piemēriem - lūdzu - vai Latvijā ir daudz spējīgo kuri prastu izstrādāt zemes ierīcības projektu(mūsdienīgu), augļu, ogulāju dārza ierīkošani, augu seku projektu(mūsdienīgu) u.t.t. - tātad re - šeit ir nepieciešamas šīs specifiskās zināšanas.
Piemēram, cik esmu lasījis un interesējies -Zviedrijā, bez augu seku projekta, tā precīzas izpildes, vispār lauksaimniecība nenotiek! Tiek strikti ievēroti visi projektēšanas noteikumi - lūk tas ir līmenis .
Tad vēl - par "upju mērīšanu" un ne tikai - atceries- ka jelkurš mērījums un nevis haltūra, ir unikāls - unikāls laikā un telpā - tas ir kāda objekta noteikts parametrs, un kā mums labi zināms,kartogrāfija ir precīza nozare ,kur kādi haltūras darbi ļoti sarežģī lietas tuvā un tālā nākotnē daudzās nozarēs.
 
papildus...fejai
18.03.2013
21:18
ar kādu precizitāti vajag mērīt piemēram Daugavas krastu un kādu horizontāli zīmēt, ja līmenis mainās ik pēc dienas te nu uz metru... un vai ir vispār nepieciešams īpašniekam maksāt par tādu uzmērīšanu, ja krasts mainās un precīzo robežu nav iespējams uzmērīt, kā arī katru gadu krasta līnija izmainās... runa iet tieši par Daugavu nevis par mažām upītēm.
 
mmm
18.03.2013
22:35
Labāk, lai ir konkurence. Iespējams ar kontroli būtu jānodarbojas kādai papildus institūcijai, kas nav saistīta ar sertifikācijas centriem.
 
Valera
19.03.2013
08:24
Kā saprotu, tiem, kas šeit diskutē par upju mērīšanu, tiešām ir "nedaudz" jāpalasa likumi, tajā skaitā arī civillikums un tādi. Pat šajos likumos ir pieļauta doma, ka īpašuma robeža var mainīties dabīgu apstākļu dēļ. Par laimi, pēdējā laikā arī robežplānos vairs nav jāuzrāda koordinātas, kas, piem. upes krastam pārvietojoties, visai ātri noveco. Tā Jūrkalnē krasts atkāpjas pat par vairākiem metriem gadā (nelaimīgs tas "biezais" :)).
Par Daugavas krastiem runājot - tajās vietās, kur ir akumulācijas tipa krasti (piem. pie Zeļču tilta), ir ļoti labi izsekojams stāvkrasts, kura krote tad arī ir jāņem. Protams grūtāk ir tajās vietās kur ir ciets (dolomīts) krasts. Īpaši, ja dolomīta plāksne slīpi ieiet ūdenī.
Lielajos mežu masīvos ceļu, grāvju, upju samērā precīza uzmērīšana ir visai saprotama lieta. Las pasūta darbu, tas grib maksimāli vairāk informācijas dabūt un par to arī maksā.
Starp citu. Vai kāds var, lōģiski pamatojot, informēt kādos gadījumos slīpu nogāzi topogrāfijā zīmē ar horizontālēm un kādos gadījumos ar nogāzes līniju. Vai mākslīgi veidotai virsmai ir jāvelk horizontāles. Apdzīvoto vietu centros, īpaši lielpilsētās, visur ir mākslīigi veidotas apzaļumotās virsmas.
Un dārgie kolēģi. Nevajag noniecināt vienam otra augstskolu un tās studiju programmu. Bet tomēr: kauns, ka mērnieks nemāk atšķirt Latvijā augošās lapu koku sugas. Tā drīzumā nonāksim arī līdz unificētai skujkoku cellei.
Saistībā ar sertifikācijas pārbaudēm. Tā kā nav vienotas metodikas (apstiprinātas) kā būtu jāveic sertifikācijas pārbaudes, tad tās var pārvērsties par visai interesantu procedūru ar vairākkārtīgu lēmumu pārsūdzēšanu dažādās instancēs. Tāpat nav atrunāts, kas ir smags pārkāpums, un kas ir ne tik smags. Bez tam kāda jēga novērst kaut kādu nepilnību, piem. topogrāfijā, ja ēka jau ir uzbūvēta.Bez tam ADTI ir tik daudzas nepilnības, ka topogrāfiju uztiasīt bez apstrīdāmām detaļām nav iespējams.
 
feja
19.03.2013
10:05
labi, paldies, drusku paplašināji manu pilsētnieces redzesloku, kaut arī par šauri specifisku jomu (tas par tiem ogulājiem) :)
 
i Mērnieks
19.03.2013
10:34
01.12.2005. likums "Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums":
96.pants. Izdevumus, kas saistīti ar kadastrālās uzmērīšanas kļūdu labošanu, sedz kadastrālais uzmērītājs (29.panta pirmā daļa) vai Valsts zemes dienests (30.pants).
Domāju, ka vajadzētu padzīt no mokām "parakstītājus" un paviršu darbu darītājus! Es rakstu "melno" sarakstu un varu Jums to nosūtīt: "APZINĀTĀ RĪCĪBĀ PIEĶERTIE MĒRNIEKI, KAM NAV NE GODA, NE PRĀTA, NE SIRDSAPZIŅAS PĀRMETUMU PAR IZDARĪTO!”
 
IMērniekam par "melno" sarakstu
19.03.2013
13:32
"Kad nu tie uzstāja Viņam ar savu jautāšanu, Viņš pacēla galvu un sacīja: "Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!""

JĀŅA EVAŅĢĒLIJS

8. nodaļa
 
to topo
19.03.2013
14:12
Rakstā, kurā tiek godināti mūsu labākie un ir ievietota fotogalerija, kuru noteikti atvērs vēl pēc kāda laika, nav vieta ''netīrajai veļai''. Tas, ka praktizējošs mērnieks uztur pašvaldības datus un ''kontrolē'' citus savā teritorijā strādājošos konkurentus ir kārtējā ačgārnība, kuru ieviesa un ļoti ilgi praktizēja VZD. Bumba ar laika degli. VZD deglis dega ilgi un beidzās bēdīgi, pašvaldībām tikai tagad sāk svilt. Pacieties, var arī pārlasīt evaņģēlijas kamēr vietējais strādā.
 
i Mērnieks
19.03.2013
15:24
Ne tikai par mērniekiem, bet arī par VZD darbu jāsaka: Dievs, piedod viņu grēkus, jo viņi zina, bet neizvērtē savas rīcības sekas, Tu arī zināji, ka šajā brīdī, viņu prāts bija aptumšojies!
 
un tā .......
20.03.2013
17:49
tātad izbimbājušies esam
tagad konkrēti - kādi priekšlikumi, laiks nestāv uz vietas:
- ko darīt ar SC (abiem),
- ko un kā darīt ar VZD ,
- kā kontrolēt mērniekus, procesu kopumā
- u.t.t. bet korekti un žigli
 
Valeram
20.03.2013
18:14
Problēma ar upes iamainīto krastu ir civillikuma kārtībā risināma tikai publiskajiem ūdeņiem. Citiem - nekā... es ar to jau saskāros. Jāatjauno robeža. Pat puses nedrīkst vienoties... Jāmeklē cits līkums kā apiet likumu...
 
Jancis
21.03.2013
07:00
1011-tos kūrēja AM. Jāsagatavo argumentācija un jādodas pie valsts sekretāra. Jautājums ir kam tas būtu jādara?
Mērķis - nozarei ir vajadzīgi strādājoši SC kuriem ir pilnvaras un pienākums kvalitatīvi veikt savu darbu.
 
Morāle
21.03.2013
12:00
Doma par "melno sarakstu", pieļauju, ir iešāvusies prātā vairākiem godprātīgiem mērniekiem, kam ir nācies saskarties ar cita haltūrista pierobežniekam noteikto robežu. Kad ir skaidri redzams, ka dabā nav būts un uzmērīšana veikta "kamerāli". Un tas "kamerālais" mērnieks pasaka: "pierādi!"
Jēzus tai sievietei pateica: "Ej, un negrēko vairs!"
 
par ūdeņiem
21.03.2013
12:40

... pavasaris klāt - palu ūdeņi visu noskalos un atkal varēs sākt visu no jauna!
 
mazliet par tēmu
21.03.2013
13:14
Ar parunāšanos forumā situācija nozarē neuzlabosies! diemžel!! Mums ir sabiedriskās org., kas aizsatāv savu biedru (mērnieku) intereses un var ietekmēt procesus sabiedrībā (likumdošanā). Nez vai 80% biedru ir apmierināti ar sit. nozarē? Tad nu lūk, darbs sab.org.
 
zemescentrs
25.03.2013
14:59
pasaki kurš godīgs sertificēts mērnieks parakstis cita darbu-galvojot ar savu sertifikātu?Jo ja atmet darbu par neprecizitātēm atbild sertificētais.
 
naivajam
25.03.2013
15:27
naivajam z-centram
... cik tev vajag Latvijā netrūkst deģenerātu
 
To "mazliet par tēmu"
25.03.2013
17:10
Jā šitās lietas būtu jākārto sab. organizācijām, bet problēma ir tā, ka nav obligāti jābūt šajās organizācijās. Ja tas būtu, tad daudzi te nevarētu runāt cik viss ir sikts. Diemžēl LV sabiedriskās organizācijas ir uz brīvprātības principu balstītas nozaru aktīvistu organizācijas, kuras cenšas ko darīt, bet ir daudzi, kas nogaida, kamēr tie "pamuļķiši" patērēs savu laiku un centīsies ko darīt lietas labā, gan ziedojot savu laiku, gan naudu un tad būs iespēja par tiem "centīgajiem nozares faniem" pasmieties un pakomentēt. Manā uztverē šeit komentārus vajadzētu ļaut rakstīt tikai tiem, kas ir reģistrēti, tad redzētu kas ir kurš!
Ar cieņu mērnieks J.
 
dzērājs
26.03.2013
11:25
Visu cieņu mērniekam J par anonimitātes maskas nomešanu!
 
to visiem
29.03.2013
21:51
Neķengājiet augstskolas un izglītību. Ar pasniedzējiem tajās viss ir ok. IM pieliek punktu studiju programmām.Rezultātā stundu skaits tiek samazināts. Studentam nav iespēju un pietiekami daudz laika iziet praksi, kas kā viņam šķiet, jo ātrāk kaut kā pabeigšu studijas, jo labāk. Un kura gan firma paņems ''zaļu gurķi'' no augstskolas sola? Manuprāt pieredzi var gūt tikai pēc studijām, nopietni pastrādājot reālajā situācijā, kā sacīt jāsaka ''ar pieredzi''. Un Dievs dod katram studentam atrast savu vietu.Un tālāk jau, lai strādā katram sava sirdsapziņa un godaprāts paveikt darbus kvalitatīvi (vai haltūrējot). Kas kuram vajadzīgs....Šobrīd ir pagātnes paliekas no situācijas ''kā atļāva tā darīja'', tas sakāms par mērniecības darbiem. Šobrīd pamazām nāk ārā tikai ''ziediņi'', viss vēl priekšā-strīdi, neskaidrības un tiesvedības, tāda ir nākotne mērniecības nozarei. Par šo tēmu var rakstīt romānus, bet nevainojiet tos, kas strādā pēc labākās sirdsapziņas, starp tiem ir labi mērnieki un pasniedzēji, kas ir tikai ''sistēmas upuri''. Sistēmai ir sekas............
 
punkC
02.04.2013
13:46
Vai kāds celtniekam stroikā jautā viņa viedokli par būvējamo māju?
Ja jau pati LMB (kura savukārt sastāv no reāliem biznesā iesaistītiem indivīdiem) bija tik vāja ko ietekmēt kā sertifikācijas tā 1019. noteikumos, par ko jūs dārgie kolēģi, sertificētās personas, sapņojat?
Liels jau būs sasniegums, kad mūsu pašu vidū nebūs pilsoņi(arī jau laikam sertificēti), kuri ierādītās robežas izspraudīs pēc kadastra kartes koordinātām.
 
09.04.2013
11:19
Vai jūs mērnieki zināt cik maksā sertifikāti citās nozarēs?
Projektēšana - UKT, LKT, VST, EL, Ceļi, Ēkas u.c. cena serķim ~ 120LS
Būvniecība - Ceļi, UKT, Civilā (Ēkas) - 120LS
Būvuzraudzība ap - ~120LS

Huļi man jāmaksā 300LS, B*e pa ko? Kās pa na***! Kas mēs kādi ūberie pielīdzināmi mediķiem kas glābj cilvēku - dzīvnieku dzīvības? Firmai lai šancētu visos virzienos jāmaksā 900LS! WTF! Ienīstu šito valsti un j**** sertificēšanos kā tādu, un ja kādam vajag manu parakstu droši, rakstiet privāti, laidīšu savu serķi apritē!
Un kurš te pļūta par studijām - tur ieliek tādu minimumu ka darbā normāli strādāt nevar! Stūķi neko nejēdz, pats tāds biju, ka dzīvē nebiju pat normālu štrumu redzējis, nemaz nerunājot pa mērīšanas principiem! Ne LLU ne RTU tolkam neko namāca, viss uz paša iniciatīvu un darba pieredzi! Zinu JO esmu absolvējis LLU un drīz arī tikšu pie RTU diploma.
Melnais saraksts - vispār fufelis, pa lielam visiem pasūtītājiem ir PO kas kā mēra, KA TIKAI LĒTĀK!
Cik vispār serķu ir atņemti vai apturēti katrā nozarē - 2.5 serķi gadā max? A toks?
NEKAD NĒSMU REDZĒJIS ŠĪS SERTIFIKĀCIJAS JĒGU!
Un pasakiet man kaut vienu iemeslu, lai motivētu kādu vēl sertificēties?
 
To ArmandsM
09.04.2013
14:11
Nevajag visas labās lietas nolīdzināt ar zemi. Tas, ka sertifikācijas jēga ir ļoti laba nav šaubu, savu laik lielākā daļa mērnieku iestājās, ka vajag likvidēt licences un jāievieš sertiķi, lai mērnieks vienotos ar uzņēmumu, nevis SIA diktētu prasības, bet visā procesā ir protams arī mīnusi, kas ir jāpilnveido, gan veidot mērniecības uzņēmumu reģistru, gan pilnveidotu sertifikācijas procesu - samazinot izmaksas, atvieglojot un vienkāršojot uzraudzības procesu, tai skaitā sertifikātu atņemšanu, apturēšanu. Tā kā jāņemaktīva dalība LMB un LKĢA un tās lietas jāsakārto, nevis vislaik jāsaka, ka esam slikti!
 
Komats
09.04.2013
14:26
Sertifikācijai BIJA jāmēģina sakārtot nozare no iekšpuses. Diemžēl, kā sāka bezkontrolē maukt no 2000. gada, tā vēl arvien to turpina darīt. Necienam sevi un savu darbu, pasūtītāji neciena mūs un maksā grašus, pilna laime kvadrātā.
 
Komats2
09.04.2013
14:45
Pilnībā piekrītu Komatam, ka mēs necienam paši savu darbu, tāpēc arī Pasūtītāji var klaji ņirgāties par mums. Runa jau nav iekš sertifikāta cenas - visiem tā ir vienāda, bet gan iekš pašu darba novērtējuma. Kamēr sertificēts mērnieks zinās, ka neko izdarīt ar viņa sertifikātu nevar, tikmēr arī šī pašdarbība domāju turpināsies!
 
09.04.2013
15:46
to ArmandsM: pēc tava teksta var saprast, ka tev vel univerisāte priekšā, vai arī labāk nemaz nevajag.
 
10.04.2013
10:33
Pa iepriekšējo... Saķēru diezgan lielu škrobi un mieli pa šo visu pasākumu.

Nedaudz par kontroli un pārbaudēm - lai kādu kontrolētu un pārbaudītu, tam pārbaudītājam teorētiski vajadzētu būt kompetentākam, gudrākam un zinošākam par pārbaudāmo subjektu..? Nez kuri tie ļaudis (organizācijas) varētu būt?
Strādājot tagad būvniecībā, ciešā saistībā ar projektētājiem, valda tāds uzskats, ka mērniekiem jāmaksā pēc iespējas mazāk, vai vispār nav jāmaksā. Respektīvi pēc iespējas iztikt no viņu pakalpojumiem. Neviens viņu (mērnieku) darbu nenovērtē, visu (projektēt, būvēt) vēlās darīt pēc iespējas bez mērnieku līdzdalības. Tāpēc es nolēcu no šīs nozares, jo neredzēju šeit nekādas izaugsmes iespējas, lai gan mērniecība (ģeodēzija) man ir (bija) sirds lieta.
Nobeigumam - tas, ka šeit (nozarē) kaut kas ir jāmaina ir skaidrs.... tikai kādā virzienā un kādiem līdzekļiem.... eh.. pff.. jei bogu nezinu. Galu galā mērniecība arī ir bizness un naudas pelnīšanas veids, tas kā katrs to dara - uz pašu sirdsapziņas. Un šī nav tā nozare, kur ar labdarību nodarboties - akmens pašnodarbināto dempingotāju lauciņā! Arī šie frukti savu artavu atstājuši ņemot 4 objektus pa 2 objektu cenu, tādā veidā nedodot citiem nopelnīt.
 
10.04.2013
11:28
Tas gan, tev taisnība. Bet ceram ka tirgus nokārtosies. p.s. domāju ka sertifikācijas centriem ir aktīvāk jāsāk darboties, jo kur lētums tur kvalitāte izpaliek (lielāko tiesu)
 
Armands
12.04.2013
12:32
mērnieks ir kā starpnieks, mērnieka galvenais uzdevumus ir iekasēt naudu no klienta prieks VZD, datu uzturētājiem utt...
 
lasteka
12.04.2013
22:35
tev nevajag izmantot internetu. neesi tam gatavs.
 
buvnieks
15.04.2013
18:02
Kas Jums liek domāt, ka esat pelnījuši saņemt vairāk naudas? Jūs pēc būtības neko neražojat. Jūs sagatavojat palagu uz kura projektētāji/arhitekti taisa seksu, bet būvnieks dzemdē bērnu. Faktiski zemākais līmenis. Palagus taisat, par palagiem arī saņemat. Nav ko šūmēties.
 
nu jau zb
15.04.2013
19:37
būvniekam un citiem būvniekiem:
kietas būtība jau arī ir tā ka Jūs būvnieki pa "velti" sņemat tos palagus, ja jau būtu Latvijā civilizēta "palagu ražošošanas" kārtība- ka katrs mērnieks katru savu palagu nevis nodod kaut kam reģistrēt , bet pa katru sa;nem attiecīgu naudu, tad gan Jūs b--ūūūvnieki grauztu elkoņos, bet par cika Latvijā turpinās vienkārši ņirgāšanās par mērniekiem .. tad nu Jūs lielaties .. bet katram savs laiks, gan jau āboli kādreiz arī nogatavojas....
 
buvniekam
15.04.2013
23:01
tev ir zināma taisnība! ja pasūtītājs bieži vien nebūtu pilnīgs idiots būvniecībā, tad projektētājs nepasūtītu vislētākā mērnieka palagu, neuztaisītu draņķīgu projektu un arī nečakarētos būvnieks. Bet par mērniecību - lai tev vienmēr būtu tikai tādi projekti, kuros nevajag neko mērīt! :)
 
ainis
16.04.2013
09:01
Es dēļ viena šitā sūda palaga gandrīz sirmus matus dabūju.
 
zzz
16.04.2013
13:11
Nekas šajā lauciņā nepastāv viens pats par sevi. Viss ir savā starpā saistīts. Kāpēc būvniecībā ir papildus izdevumi? Tāpēc, ka slikts projekts. Kāpēc slikts projekts? Tāpēc, ka slikta topogrāfija par vislētāko cenu. Sakarības te var atrast biezā slānī. Var turpināt.
 
dzērājs
16.04.2013
15:23
turpini
 
vot
26.04.2013
11:55
pirmkart jau sertifikatu vajadzetu izsniegt akreditetam macibu iestadem, nevis SC, otrkart, prieks kam iegut augstako izglitibu geodezijas nozare, ja pec tam ir vel papildus izdevumi sertifikata iegusanai? cik mes to papiru spejam pierazot, no ta jau kvalitate nepalielinas..
 
01.05.2013
19:44
Šodien ir 1.maijs. Darba svētki.
Jo vairāk attālinos no šā gada 8 marta pasākuma, jo mazāk man izsauc smaidu Mazkalniņa teiktais saņemot apbalvojumu - "gods kalpot mērniecības sabiedrībai"...
Par tiem, kas laukā!!!
 
19.07.2013
07:35
Kas ko zin par LMB vēstuli par mērnieku palīgiem?
2013. gada maija LMB valdes sēdē ir pieņemts kaut kas būtisks nozarei un pārējie to uzzinās kaut kad?
 
lasteka
19.07.2013
12:54
pārējie arī varētu aiziet uz LMB sēdēm un uzzināt to klātienē, nevis tupēt uz laktas katrs savā stūrī. Varbūt tad arī kāds labs ierosinājums nāktu no citu puses
 
19.07.2013
14:26
Cik saprotu, tad tā ir valdes sēde, nevis mērnieku biedrības sapulce, kuras otrajā daļā var piedalīties jebkurš.
Neesmu LMB biedrs...
 
lasteka
19.07.2013
15:15
domāju ka aizsūtot epastu ar lūgumu sniegt informāciju - noteikti vajadzētu laipni atbildēt. Protams ja nav aizņemti ar nejēdzīgo epastu sūtijumu šķirošanu no rīgas būvvaldes.
 
Jancis
20.07.2013
05:39
Dzirdēju, ka par palīgu juridiskā statusa noteikšanu ir uzrakstījusi LKĢA un šo jautājumu izskata arī konsultatīvajā padomē. LMB maija valdes sēdē visi izskatītie jautājumi ir būtiski nozarei.
 
Jurciks
26.07.2013
19:45
Dzirdēju, ka "LM" uz robežu apsekošanu un noteikšanu izbrauc mērnieka palīgs. Tā tiek oficiāli rakstīts uzaicinājuma vēstulēs. Vai kaut kas ir mainījies noteikumos?
Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Mērnieku laika ziņas
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.