Ģeotelpiskās informācijas likums (Likumprojekts 01.04.2009)

Likumprojekts

Ģeotelpiskās informācijas likums

A sadaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini
1) 1993.gada topogrāfisko karšu sistēma (TKS – 93)   matemātiska sistēma, kas norāda topogrāfisko karšu lapu sadalījumu Latvijas Republikas teritorijai dažādos mērogos;
2) ģeodēzija — zinātnes un ražošanas nozare, kurā pēta Zemes formu un lielumu, kā arī nosaka dabas elementu un cilvēku radītu objektu savstarpējo stāvokli uz Zemes virsmas kādā ar Zemi saistītā koordinātu sistēmā. Ģeodēzijā izmanto Zemes gravitācijas lauka, magnētiskā lauka un citus ģeofizikas mērījumus.
3) ģeodēziskais punkts — apvidū ierīkota zīme, kurai ir pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs, tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no šādiem raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība;
4) ģeodēziskais tīkls — ģeodēzisko punktu kopums ar viena veida raksturlielumiem;
5) ģeodēziskā atbalsta sistēma – teorētisks, tehnoloģisks un administratīvs ietvars ģeodēzisko darbību veikšanai;
6) ģeotelpiskā informācija — jebkura informācija, kas tieši vai netieši norāda uz konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisku apgabalu, kurā atrodas ģeotelpiskais objekts;
7) ģeotelpiskās informācijas aprite — ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, apstrāde, uzturēšana, piegāde lietotājiem un izmantošana;
8) ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošana – iestādes rīcībā esošās ģeotelpiskās informācijas izmantošana, ko veic fiziskas vai juridiskas personas komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, kas nav izmantošanas sākotnējs mērķis, kuram ģeotelpiskā informācija tika iegūta un sagatavota, pildot iestādes uzdevumus. Ģeotelpiskās informācijas apmaiņa starp iestādēm, kas tiek veikta īstenojot to pārvaldes funkcijas un uzdevumus, nav ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošana;
9) ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra – normatīvajos aktos noteiktas ģeotelpisko datu kopas, to metadati, ģeotelpiskās informācijas kopīgas izmantošanas un atkalizmantošanas nosacījumi, ģeotelpiskās informācijas pakalpojumi, informācijas un telekomunikācijas tehnoloģijas, ar kurām nodrošina ģeotelpiskās informācijas apriti un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanu, un kartība iesaistīto institūciju darbības koordinēšanai un uzraudzībai;
10) ģeotelpiskās informācijas kopīga izmantošana – ģeotelpiskās informācijas aprite starp iestādēm, kas tiek veikta īstenojot to pārvaldes funkcijas un uzdevumus;
11) ģeotelpiskās informācijas pakalpojumi – ģeotelpiskās informācijas tehniska apstrāde un citas darbības ģeotelpiskās informācijas aprites nodrošināšanai;
12) ģeotelpiskās informācijas portāls (turpmāk   ģeoportāls) — tīmekļa vietne vai tai pielīdzināms līdzeklis, kas nodrošina pieeju ģeotelpiskajām datu kopām, pakalpojumiem un metadatiem;
13) ģeotelpiskās informācijas turētājs – juridiska vai fiziska persona, kura ir attiecīgās ģeotelpiskās informācijas veidotājs, pasūtītājs, vai kuras rīcībā ir ģeotelpiskā informācija iestādei noteikto funkciju nodrošinājumam, kas var būt sakārtota datu bāzē, tai skaitā ģeotelpiskās datu kopas turētājs;
14) ģeotelpisko datu kopa — identificējama ģeotelpiskās informācijas datu bāze, kurai ir noteikts turētājs un kas ietver atsevišķas nozares ģeotelpiskās informācijas pamatdatus, ar noteiktu izmantošanas mērķi;
15) ģeotelpiskās datu kopas turētājs – normatīvajos aktos noteikta atbildīgā institūcija ģeotelpiskās datu kopas  izveidošanai un uzturēšanai;
16) ģeotelpisko datu kopu un pakalpojumu sadarbspēja – spēja apvienot ģeotelpiskās datu kopas un panākt ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu mijiedarbību, nelietojot atkārtotu manuālu iejaukšanos, tādā veidā, ka tiek panākts saskanīgs rezultāts un tiek paaugstināta ģeotelpisko datu kopu un pakalpojumu pievienotā vērtība;
17) ģeotelpisks objekts — abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu;
18) kartogrāfija — zinātnes un ražošanas nozare par ģeotelpiskās informācijas iegūšanu un apstrādi ar kartēšanas metodēm, kā arī par karšu un plānu sastādīšanu, izdošanu un lietošanu;
19) Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēma (LKS 92) —  nacionālā ģeodēziskā atskaites sistēma;
20) metadati – strukturēta informācija, kas apraksta ģeotelpiskās datu kopas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus;
21) nozare – tautsaimniecības nozare, kuras praktiskās darbības nodrošināšanai nepieciešama ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, atjaunināšana un izmantošana;
22) ortofoto — zemes virsmas fotogrāfisks attēls, kas pēc apstrādes ar fotogrammetrijas metodēm ieguvis atbilstību kartes vai plāna projekcijas ģeometriskajām īpašībām;
23) pamatdati – tāds ģeotelpiskās informācijas kopums, kas sagatavots pēc vienotas specifikācijas, un kura izgatavošana un pastāvīga atjaunošana dod valsts tautsaimniecībai ekonomisku efektu un funkcionāli nodrošina:
a) citu ģeotelpisko objektu nepārprotamu atrašanās vietas piesaistīšanu;
b) konteksta veidošanu citu ģeotelpisko datu vizualizēšanai un analīzei;
c) topogrāfisko un tematisko karšu izgatavošanu;
24) pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēma „Latvijas Pozicionēšanas sistēma” (LatPos) – valsts ģeodēziskās atbalsta sistēmas sastāvdaļa, kura nodrošina augstas precizitātes koordinātu noteikšanu apvidus objektiem, izmantojot Zemes mākslīgos pavadoņus;
25) tematiskā karte — karte, kuras saturs, mērogs, projekcija un noformējums veidots atbilstoši tikai noteiktas tautsaimniecības nozares (piemēram, ģeoloģijas, tūrisma, nekustamo īpašumu kadastra, transporta) vai konkrēta mērķa (piemēram, aeronavigācijas, jūras navigācijas, teritorijas plānošanas) attēlošanas prasībām;
26) topogrāfiskā karte — ir ģeotelpiskās informācijas attēlojums plaknē ar noteikta veida apzīmējumiem, vizuāli uztveramā formā, kurā atbilstoši attēlojuma mērogam ņemta vērā Zemes virsmas liekuma ietekme;
27) topogrāfiskais plāns — lokāla ģeogrāfiskā apgabala ģeotelpiskās informācijas attēlojums vizuāli uztveramā formā, kurā ar noteikta veida apzīmējumiem attēloti Zemes virsmas elementi, objekti un reljefs, un nav ņemts vērā Zemes virsmas liekums;
28) vietvārdu (toponīmu) informācija – šī likuma izpratnē ir vietvārdi, jeb ģeogrāfiskie nosaukumi, kopā ar informāciju, kas raksturo vai paskaidro tos, kā arī to ģeogrāfisko piesaisti konkrētiem objektiem.

2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir noteikt institucionālo sistēmu ģeotelpiskās informācijas jomā, ietverot ģeotelpiskās informācijas (t.sk. ģeodēzisko un kartogrāfisko pamatdatu) sagatavošanas, izmantošanas, apmaiņas un uzturēšanas nosacījumus; ģeotelpiskās informācijas īpašumtiesības un valdījuma tiesības, nodrošināt ģeotelpiskās informācijas jomā Latvijai saistošo starptautisko konvenciju, līgumu un standartu, Eiropas Kopienas direktīvu prasību īstenošanu un ievērošanu, lai izveidotu ģeotelpiskās informācijas infrastruktūru Latvijas Republikā.

3.pants. Likuma darbības joma
(1) Likumu piemēro visām juridiskām un fiziskām personām, kuru funkcijas, uzdevumi, to darbība saistīta ar ģeotelpiskās informācijas apriti un šīs informācijas kopīgu izmantošanu un atkalizmantošanu.
(2) Likums attiecas uz ģeotelpiskās informācijas apriti tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar speciālajos normatīvajos aktos, starpvalstu līgumos noteiktajiem vai starptautiskās sadarbības ietvaros realizējamiem ģeotelpiskās informācijas aprites noteikumiem.

B sadaļa. Kompetence valsts pārvaldē ģeotelpiskās informācijas jomā

4.pants. Ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas pārvaldes institūcijas
(1) Aizsardzības ministrija organizē un koordinē valsts politikas īstenošanu ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā:
1) izstrādā valsts politiku un attīstības stratēģiju, koordinē ģeotelpiskās informācijas apriti valstī ģeodēzijas un kartogrāfijas jomā, izņemot jūras navigācijas karšu sastādīšanu un publicēšanu, ko nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;
2) nodrošina reglamentējošu normatīvo aktu projektu izstrādi atbilstoši Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un citu starptautisko organizāciju tiesību aktiem;
3) plāno un uzrauga valsts aģentūras „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” ģeodēzisko un kartogrāfisko pamatdatu iegūšanas, sagatavošanas un atjaunināšanas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanas izpildi ikgadējā valsts budžeta finansējuma ietvaros;
4) izveido Ģeotelpiskās informācijas ekspertu padomi un nodrošina tās darbību;
5) nosaka kārtību ģeotelpiskās informācijas atbalsta nodrošināšanai Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei un dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā;
6) sadarbībā ar nozaru ministrijām nodrošina standartu izstrādi un/vai starptautisko standartu adaptēšanu ģeotelpiskās informācijas jomā;
7) koordinē starptautisko līgumu slēgšanu par ģeotelpiskās informācijas, kas iegūta ar tālizpētes metodi, izmantošanu visu ieinteresēto ministriju kompetences atbalstīšanai.
(2) Atsevišķas funkcijas ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas politikas īstenošanā atbilstoši savai kompetencei pilda Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Tieslietu ministrija, Satiksmes ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, vietējās pašvaldības un biedrības un nodibinājumi, kuru darbība ir reģistrēta attiecīgajā jomā.
(3) Šī likuma 4.panta otrajā daļā minētās ministrijas atbilstoši savām valsts pārvaldes funkcijām, uzdevumiem un kompetencei, to aptvertajām nozarēm vai nozaru grupām un Latvijas Republikai saistošajām starptautiskajām tiesību normām:
1) iekļauj nozares politikas plānošanas dokumentos pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās nozares politikas izstrādāšanai un īstenošanai nepieciešamās ģeotelpiskās informācijas iegūšanu, sagatavošanu, atjaunināšanu un attiecīgu ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanu;
2)  nozares politikas plānošanas dokumentos par šī likuma 4.panta trešās daļas pirmajā punktā minētajiem pasākumiem sniedz šādu informāciju:
a) konkrētas ģeotelpiskās datu kopas un pakalpojumi, ko plānots nodrošināt ar attiecīgajiem pasākumiem;
b) termiņi pasākumu īstenošanai;
c) pasākumu izpildei piešķirtais un papildus nepieciešamais finansējums;
d) par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas;
e) kārtība pārskata sniegšanai par pasākumu izpildi;
3) nodrošina attiecīgās nozares ģeotelpisko datu kopu un to metadatu iegūšanu, sagatavošanu, aktualizēšanu un pieejamību valsts vienotajā ģeoportālā, ievērojot šī likuma 4.panta trešās daļas pirmajā apakšpunktā minētos pasākumus un šajā likumā noteiktās prasības ģeotelpiskās informācijas apritei.
(4) Šī likuma 4.panta otrajā daļā minētās ministrijas un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts sagatavo un sniedz ziņas Aizsardzības ministrijai par attiecīgās nozares ģeotelpisko informāciju, pakalpojumiem un pasākumiem, lai nodrošinātu efektīvu ģeotelpiskās informācijas iegūšanu, sagatavošanu, atjaunināšanu un attiecīgu ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanu valstī un šī likuma 8.panta otrajā un trešajā daļā noteikto uzdevumu izpildi.

5.pants. Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta kompetence ģeotelpiskās informācijas jomā
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts atbilstoši savām valsts pārvaldes funkcijām, uzdevumiem un kompetencei un Latvijas Republikai saistošajām starptautiskajām tiesību normām:
(1) organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju jomās valsts vienota ģeoportāla izveidei un tā darbības nodrošināšanai ikgadējā valsts budžeta finansējuma ietvaros:
1) izstrādā normatīvo aktu projektus un politikas plānošanas dokumentus valsts vienotā ģeoportāla izveidei un ieviešanai;
2) koordinē nozaru ministriju, to padotības valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību institūciju sadarbību valsts vienotajā ģeoportālā pieejamo ģeotelpisko pakalpojumu izveidē un ieviešanā;
3) nodrošina valsts vienota ģeoportāla izveides un uzturēšanas pārvaldību;
(2) nodrošina valsts vienotā ģeoportāla sadarbspēju ar Eiropas Kopienas ģeoportālu.

6.pants Vietējo pašvaldību kompetence ģeotelpiskās informācijas jomā
Vietējās pašvaldības ikgadējā budžeta ietvaros atbilstoši savām funkcijām, uzdevumiem un kompetencei un Latvijas Republikai saistošajām starptautiskajām tiesību normām:
(1) organizē savu funkciju izpildei nepieciešamās ģeotelpiskās informācijas iegūšanu un uzturēšanu, nosaka to finansēšanas un izmantošanas kārtību un nodrošina sadarbību ģeotelpiskās informācijas aprites jomā ar citām iestādēm, piemēram, valsts aģentūru „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” un Valsts zemes dienestu.
(2) nodrošina to darbībai nepieciešamās ģeotelpiskās informācijas un pakalpojumu savlaicīgu atjaunināšanu un uzturēšanu;
(3) nodrošina šī likuma prasību ievērošanu ģeotelpiskās informācijas aprites jomā padotajās institūcijās un iestādēs.

7.pants. Biedrību un nodibinājumu kompetence ģeotelpiskās informācijas jomā
Biedrības un nodibinājumi vai to apvienības, kas apvieno ģeotelpiskās informācijas jomā strādājošas fiziskas un juridiskas personas, var piedalīties valsts politikas īstenošanā ģeotelpiskās informācijas jomā, veicot normatīvo dokumentu un standartu apspriešanu un sniedzot atzinumu, veicinot sabiedrības iesaistīšanu ģeotelpiskās informācijas apritē, paaugstinot profesionālo kvalifikāciju un pildot citas biedrībām un nodibinājumiem vai to apvienībām deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus.

8.pants. Latvijas Republikas pārstāvēšana Eiropas Savienības institūcijās un informācijas sniegšana Eiropas Komisijai
(1) Aizsardzības ministrija un Vides ministrija savas kompetences ietvaros, savstarpēji sadarbojoties, nodrošina Latvijas Republikas pārstāvēšanu Eiropas Savienības institūcijās jautājumos par Eiropas Kopienas ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras izveidi un darbību reglamentējošo īstenošanas noteikumu projektu saskaņošanu un pieņemšanu Eiropas Savienības institūcijās.
(2) Aizsardzības ministrija ik pēc trim gadiem, sākot ar 2010.gada 15.maiju, sagatavo ziņojumu Eiropas Komisijai par ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras ieviešanu valstī.
(3) Aizsardzības ministrija sniedz ziņas Eiropas Komisijai pēc tās pieprasījuma, lai veiktu analīzi ar mērķi izveidot Eiropas Kopienas ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras īstenošanas nosacījumus praktiski iespējamus un proporcionālus to iespējamām izmaksām un ieguvumiem.

9.pants. Nekustamo īpašumu īpašnieku, tiesisko valdītāju, lietotāju pienākumi un atbildība
(1) Nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs neveic darbības, kas traucē piekļuvi ģeodēziskiem punktiem, lai veiktu ģeodēzisko vai kartogrāfisko darbību un neierobežo ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veikšanu savā īpašumā esošajā vai pārvaldāmajā teritorijā.
(2) Nekustamā īpašuma īpašnieks, turētājs vai tiesiskais valdītājs neveic darbības, kas vērstas pret ģeodēzisko zīmju ilgstošu saglabāšanu, stabilitāti vai to konstrukcijas nemainību, un ievēro Aizsargjoslu likumā noteiktos aprobežojumus ap ģeodēziskajiem punktiem.
(3) Nekustamā īpašuma īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju par šī likuma 9.panta otrajā daļā noteikto pienākumu pārkāpšanu soda Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā kārtībā.

C sadaļa. Ģeotelpiskās informācijas pārvaldīšana

I nodaļa
Ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, apstrāde un uzturēšana

10.pants. Ģeodēziskās un kartogrāfiskās darbības veikšana
(1) Ģeodēziskā un kartogrāfiskā darbība ir pamats ģeotelpiskās informācijas iegūšanai, sagatavošanai, apstrādei un uzturēšanai;
(2) Ģeodēzisko darbību Latvijas Republikā var veikt valsts un pašvaldību iestādes, kurām tādi uzdevumi noteikti speciālajos normatīvajos aktos, un sertificētas fiziskas personas.
(3) Kartogrāfisko darbību Latvijas Republikā var veikt tikai speciālisti, kuru kvalifikācija ir atbilstoša profesiju klasifikatorā iekļautajam profesijas aprakstam.
(4) Ģeodēziskās un kartogrāfiskās darbības, kuru rezultātā iegūst pamatdatus vai datus, kas šī likuma izpratnē atbilst informācijas kopīgas izmantošanas un atkalizmantošanas mērķiem, veic saskaņā ar šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
(5) Ģeodēziskās un kartogrāfiskās darbības veic, neradot kaitējumu nekustamajam īpašumam, kurā šīs darbības veic.

11.pants. Ģeodēziskā darbība
(1) Ģeodēziskā darbība ietver:
1) ģeodēziskās atbalsta sistēmas izveidošanu, uzturēšanu un pārraudzību;
2) globālās pozicionēšanas pastāvīgo staciju izveidi un ekspluatāciju;
3) ģeodēzisko darbu veikšanu nozaru vajadzībām.

12.pants. Ģeodēzisko koordinātu sistēma un topogrāfisko karšu sistēma
(1) Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu (LKS-92), topogrāfisko karšu sistēmu (TKS-93) un Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēmu. Minēto sistēmu parametrus un to piemērošanu nosaka Ministru kabinets.
(2) Starptautiskos projektos, kā arī sadarbojoties ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju un tās dalībvalstīm un citām starptautiskām organizācijām to dalībniekiem ir tiesības izmantot citas ģeodēziskā atbalsta un koordinātu sistēmas, kas transformējamas uz Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu (LKS-92).

13.pants. Ģeodēziskā atbalsta sistēma un augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas informācija
(1) Ģeodēziskā atbalsta sistēma ietver:
1) valsts teritorijas ģeodēziskās atskaites sistēmas matemātiskā modeļa definēšanu un uzturēšanu;
2) matemātiskā modeļa piesaistes valsts teritorijai veidošanu un uzturēšanu;
3) valstī noteiktās koordinātu sistēmas saiknes un integrācijas ar starptautiski pieņemtām koordinātu sistēmām nodrošināšana un uzturēšana;
4) ģeodēzisko tīklu.
(2) Ģeodēziskā atbalsta sistēmas ģeodēziskā tīkla sastāvdaļas ir valsts ģeodēziskais tīkls, pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēma „Latvijas Pozicionēšanas sistēma” (LatPos) un vietējais ģeodēziskais tīkls.
(3) Ģeodēziskā atbalsta sistēmas izveidi un uzturēšanu koordinē un uzrauga valsts aģentūra „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”. Ministru kabinets nosaka kārtību ģeodēziskā atbalsta sistēmas izveidei, ieviešanai un uzturēšanai.
(4) Valsts ģeodēzisko tīklu un tā punktu datu bāzi, pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmu „Latvijas Pozicionēšanas sistēma” (LatPos), izveido un uztur valsts aģentūra „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”. Tā ir valsts ģeodēziskā tīkla datu bāzes un LatPos pārzinis.
(5) Vietējā ģeodēziskā tīkla veidošanas, uzturēšanas un informācijas aprites noteikumi:
1) vietējo ģeodēzisko tīklu veido balstoties uz valsts ģeodēzisko tīklu kā tā papildinājumu līdz tādam ģeodēziskā tīkla punktu blīvumam, kas atbilst informācijas iegūšanas mērķim;
2) pašvaldība savā administratīvajā teritorijā nodrošina vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanu, uzturēšanu un aizsardzību;
3) pašvaldība sniedz aktuālo informāciju valsts aģentūrai „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” par tās administratīvajā teritorijā esošā vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem;
4) Ministru kabinets nosaka vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanas, uzturēšanas un informācijas sniegšanas kārtību.
(6) Augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas informācijas (mēroga noteiktība 1:500 un lielāka) apriti nodrošina ievērojot šādus noteikumus:
1) vietējā pašvaldība nodrošina datu bāzes izveidošanu un uzturēšanu par savu administratīvo teritoriju, kā arī nodrošina datu bāzes sadarbspēju ar centrālo datu bāzi;
2) Valsts zemes dienests izveido un uztur centrālo datu bāzi;
3) vietējai pašvaldībai ir tiesības deleģēt šīs daļas 1. punktā minēto pārvaldes uzdevumu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam, slēdzot deleģējuma līgumu;
4) vietējās pašvaldības datu bāzes un centrālās datu bāzes sinhronizācija notiek bez maksas;
5) datu bāzē uzkrāto informāciju izplata vietējā pašvaldība un Valsts zemes dienests atbilstoši uzkrātajam datu apjomam;
(7) Ministru kabinets nosaka augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas informācijas (mēroga noteiktība 1:500 un lielāka) centrālās datu bāzes izveidošanu un uzturēšanu, tajā skaitā ietverot prasības par:
1) informācijas aprites kārtību starp pašvaldību un centrālo datu bāzi;
2) datu bāzē iesniedzamiem datiem;
3) datu bāzes saturu, aktualizācijas un izplatīšanas kārtību.
(8) Ministru kabinets nosaka augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas informācijas (mēroga noteiktība 1:500 un lielāka) specifikāciju un sagatavošanas metodiku.

14.pants. Ģeodēziskā tīkla punktu aizsardzība
(1) Apvidū nostiprināti valsts ģeodēziskā tīkla punkti ir valsts īpašums un atrodas valsts aizsardzībā.
(2) Apvidū nostiprināti vietējā ģeodēziskā tīkla punkti ir pašvaldības īpašums un atrodas pašvaldības aizsardzībā.
(3) Apvidū nostiprinātiem valsts un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem ir noteiktas aizsargjoslas atbilstoši Aizsargjoslu likumam.

15.pants. Ģeodēzisko darbu rezultātu ekspertīze
Ģeodēzisko darbu rezultātu ekspertīzi pēc pieprasījuma nodrošina valsts aģentūra „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”. Ģeodēzisko darbu rezultātu ekspertīzi veic Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

16.pants. Kartogrāfiskā darbība
Kartogrāfiskā darbība ietver:
1) šī likuma 17.pantā noteikto ģeotelpiskās informācijas pamatdatu ieguvi, sagatavošanu, apstrādi un uzturēšanu;
2) zemes virsmas aerofotogrāfiju, kosmisko attēlu un lāzerskenēšanas datu iegūšanu un apstrādi, ortofoto un reljefa datu sagatavošanai;
3) digitālo apvidus un virsmas modeļu veidošanu, uzturēšanu un aktualizēšanu;
4) topogrāfisko karšu sastādīšanu un izdošanu;
5) aeronavigācijas un jūras navigācijas karšu sastādīšanu un izdošanu;
6) nozaru tematisko karšu, piemēram, kadastra, adrešu, mežu nogabalu, lauksaimniecības zemju, meliorācijas, teritorijas plānošanas, augšņu, ģeoloģisko, hidroloģisko un citu karšu, kas nepieciešamas attiecīgās nozares informācijas vizualizēšanai, sastādīšanu un izdošanu;
7) administratīvo robežu karšu sastādīšanu un izdošanu;
8) pārskata un informatīvo karšu sastādīšanu un izdošanu;
9) mācību karšu sastādīšanu un izdošanu;
10) nacionālo atlantu sagatavošanu un izdošanu;
11) vietvārdu informācijas, ģeogrāfisko nosaukumu katalogu un vārdnīcu sagatavošanu, publicēšanu un aktualizēšanu.

17.pants. Ģeotelpiskās informācijas pamatdati
Ģeotelpiskās informācijas pamatdati ir:
1) Zemes virsmas attēli, tālizpētes dati un ortofoto mērogu rindas 1:50000 - 1:2 000 un lielāka ietvaros;
2) digitālie apvidus un virsmas modeļi, kas izmantoti topogrāfisko plānu un topogrāfisko karšu mērogu rindas 1:250 000 - 1:500 un lielāka ietvaros sastādīšanai;
3) ģeotelpiskā informācija, kas ietverta topogrāfiskajos plānos un topogrāfiskajās kartēs mērogu rindas 1:250 000 - 1:500 un lielāka ietvaros;
4) nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas ģeotelpiskā informācija;
5) administratīvo teritoriju robežas, to apraksti, un Valsts adrešu reģistra ģeotelpiskā informācija;
6) apgrūtināto teritoriju robežu un apgrūtinājumus izraisošo objektu ģeotelpiskā informācija;
7) ģeotelpiskā informācija par zemes dzīlēm;
8) ģeotelpiskā informācija par augsnes kvalitāti, auglību un degradāciju;
9) lauksaimniecībā izmantojamo zemju, mežu inventarizācijas un meliorācijas ģeotelpiskā informācija;
10) ģeotelpiskā informācija par gaisa trasēm, gaisa kuģu lidojumu zonām, gaisa kuģu lidojumu drošībai bīstamiem objektiem un šķēršļiem;
11) ģeotelpiskā informācija par hidrogrāfiskajiem mērījumiem, ģeotelpiskā informācija, kas ietverta jūras navigācijas kartēs Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem un ekonomiskajai zonai, ģeotelpiskā informācija par ūdensceļiem un navigācijas līdzekļiem, lai nodrošinātu drošu kuģošanu;
12) ģeotelpiskā informācija par valsts robežas līniju, robežas joslu un robežpunktiem;
13) ģeotelpiskā informācija par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām;
14) ģeotelpiskā informācija par teritorijas esošo un plānoto (atļauto) izmantošanu;
15) ģeotelpiskā informācija par sauszemes, jūras, gaisa un cauruļvadu transporta infrastruktūru un satiksmes mezgliem;
16) inženierkomunikāciju ģeotelpiskā informācija.

18.pants. Vietvārdu (toponīmu) informācija
(1) Vietvārdu veidošanas, piešķiršanas, apstiprināšanas, uzkrāšanas, publiskošanas, izmantošanas, saglabāšanas un aizsardzības kārtību nosaka Ministru kabinets.
    (2) Vietvārdu informāciju, kas nepieciešama ģeodēziskās un kartogrāfiskās darbības veikšanai, apkopo Vietvārdu datu bāzē. Vietvārdu datu bāzes pārzinis ir valsts aģentūra „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”.

19.pants. Ģeotelpisko datu kopās iekļauto ģeotelpisko objektu klasifikācija
(1) Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu sagatavošanai, uzturēšanai un izmantošanai izmanto vienotu nacionālo ģeotelpisko objektu klasifikācijas sistēmu.
(2) Vienotā nacionālā ģeotelpisko objektu klasifikācijas sistēmā ietver attiecīgo ģeotelpisko objektu kodu, nosaukumu un aprakstu.
(3) Vienoto nacionālo ģeotelpisko objektu klasifikācijas sistēmu izstrādā, apstiprina un ievieš atbilstoši kārtībai par vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas ieviešanu un lietošanu.
(4) Aizsardzības ministrija izstrādā, uztur vienotu nacionālo ģeotelpisko objektu klasifikācijas sistēmu un koordinē tās ieviešanu un lietošanu.
(5) Vienota ģeotelpisko objektu klasifikācijas sistēma nodrošina sadarbspēju ar Eiropas Kopienas telpiskās informācijas infrastruktūras vienoto telpisko objektu identifikācijas sistēmu.

20.pants. Ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana un atjaunināšana
(1) Ģeotelpiskās informācijas pamatdatus iegūst, sagatavo un atjaunina atbilstoši likumā un normatīvajos aktos noteiktajām aktualizācijas prasībām.
(2) Likumā noteiktajā kārtībā sagatavotus ģeotelpiskās informācijas pamatdatus izmanto nozaru ģeotelpisko datu kopu sagatavošanai un atjaunināšanai.
(3) Ģeotelpiskās datu kopas turētājs ir atbildīgs par ģeotelpiskās informācijas atjaunināšanu atbilstoši pieejamiem visaktuālākajiem ģeotelpiskās informācijas pamatdatiem.
(4) Nozares vajadzībām nepieciešamo tematisko karšu un datu kopu iegūšanu, sagatavošanu un atjaunināšanu veic, ņemot vērā attiecīgās nozares speciālajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
(5) Ģeotelpiskajai informācijai, ko sagatavo pēc iestādes pieprasījuma, lai nodrošinātu iestādes funkciju un uzdevumu izpildi, jāatbilst likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām ģeotelpiskās informācijas aprites prasībām.

21.pants. Metadati
(1) Ģeotelpiskās datu kopas turētājs nodrošina attiecīgās ģeotelpiskās informācijas metadatu veidošanu un to pastāvīgu atjaunināšanu.
(2) Ministru kabinets nosaka ģeotelpisko datu kopu metadatu obligāto saturu.

II nodaļa
Ģeodēzisko darbu veicēju sertificēšana

22.pants. Ģeodēzisko darbu veicēju sertificēšana
(1) Ģeodēziskos darbus veic sertificētas personas, kuru civiltiesiskā atbildība par profesionālo darbību ir apdrošināta.
(2) Sertifikātu ģeodēzisko darbu veicējam izsniedz Latvijas Nacionālā akreditācijas birojā akreditēta sertificēšanas institūcija.
(3) Par sertifikāta saņemšanu vai tā darbības termiņa pagarināšanu sertificētā persona maksā valsts nodevu.

23.pants. Sertifikāta ģeodēzisko darbu veikšanai izsniegšana, reģistrēšana un sertificēto personu darbības uzraudzība
(1) Informāciju par sertificētiem ģeodēzisko darbu veicējiem iekļauj Ģeodēzisko darbu, zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas sertificēto personu reģistrā. Ģeodēzisko darbu, zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas sertificēto personu reģistru uztur Valsts zemes dienests.
(2) Sertifikāta iedalījumu, izsniegšanas un reģistrēšanas, sertifikāta termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.

III nodaļa
Ģeotelpiskās informācijas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanas vispārīgie noteikumi

24.pants. Ģeotelpiskās informācijas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšana
(1) Ģeotelpiskās datu kopas turētājs nodrošina informācijas sniegšanu ar ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras starpniecību atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai.
(2) Ģeotelpiskās informācijas turētājs ģeotelpisko informāciju, kā arī ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus sniedz, pamatojoties uz iestādes, juridiskas vai fiziskas personas pieprasījumu atbilstoši Iesniegumu likumā un Informācijas atklātības likumā noteiktajai kārtībai, kādā pieprasāma iestādes rīcībā esoša informācija.
(3) Ģeotelpiskās informācijas turētājs ar ģeotelpiskās informācijas vai ģeotelpiskās informācijas pakalpojuma pieprasītāju var vienoties par pastāvīgu sadarbību tā rīcībā esošās ģeotelpiskās informācijas sniegšanā.

25.pants. Ģeotelpiskās informācijas turētāju un ģeotelpisko datu kopu turētāju autortiesību aizsardzība
(1) Autora tiesību uz ģeotelpiskās informācijas datu bāzi vai tajā ietvertajiem aizsargātiem darbiem un datu bāzes veidotāja tiesību (sui generis) piederību nosaka atbilstoši Autortiesību likumam.
(2) Ģeotelpiskās datu kopas izmantotāji ģeotelpiskās datu kopas atkalizmantošanai saņem licenci vai noslēdz licences līgumu ar attiecīgās ģeotelpiskās datu kopas turētāju. Licences vai licences līguma noteikumi var būt iekļauti citos līgumos starp ģeotelpiskās datu kopas turētāju un izmantotāju. Šajā licencē vai licences līgumā nedrīkst:
1) diskriminēt ģeotelpiskās datu kopas izmantotājus;
2) ietvert tādus ierobežojumus, kas ir pretrunā šā likuma 27.panta trešajai un ceturtajai daļai;
3) ierobežot konkurenci.
(3) Ģeotelpiskās datu kopas izmantotāji ģeotelpiskās datu kopas kopīgai izmantošanai noslēdz sadarbības līgumu ar attiecīgās ģeotelpiskās datu kopas turētāju vai noslēdz starpresoru vienošanos. Sadarbības līgumā vai starpresoru vienošanās ietver noteikumus ģeotelpiskās datu kopas izmantošanai. Šajos noteikumos nedrīkst:
1) diskriminēt ģeotelpiskās datu kopas izmantotājus;
2) ietvert tādus ierobežojumus, kas ir pretrunā šā likuma 27.panta trešajai un ceturtajai daļai.
(4) Ja, pildot valsts pārvaldes funkcijas, izmanto ģeotelpiskās informācijas datu bāzi un autora tiesības uz šo datu bāzi vai uz tajā ietvertajiem aizsargātiem darbiem vai datu bāzes veidotāja tiesības ir trešai personai, tad pieeju citām personām tādai ģeotelpiskās informācijas datu bāzei sniedz, ievērojot šīs datu bāzes izmantošanas noteikumus.
(5) Šā panta ceturtajā daļā minētie datu bāzes izmantošanas noteikumi nevar ierobežot ģeotelpiskās informācijas datu bāzes izmantotājiem tiem noteikto valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildi pilnā apmērā.
(6) Ģeotelpisko datu kopu izmantotāji, kas ir iesaistīti katastrofu pārvaldīšanā, glābšanas darbos vai ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā, nodrošina savlaicīgu ģeotelpiskās datu kopas turētāja rakstisku datu bāzes izmantošanas atļauju kādā no šā panta otrajā un trešajā daļā minētajiem veidiem par attiecīgas ģeotelpiskās datu kopas izmantošanu pēc pieprasījuma katastrofu gadījumos, pastāvot katastrofas draudiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanas gadījumā.
(7) Ģeotelpiskās datu kopas turētajam jānodrošina brīvi pieejama informācija par attiecīgās ģeotelpiskās datu kopas kopīgas izmantošanas un atkalizmantošanas noteikumiem. Ģeotelpiskās datu kopas izmantošanas noteikumu obligāto saturu un atļaujas saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

26.pants. Maksa par ģeotelpiskās informācijas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanu
(1) Metadati pieejami bez maksas.
(2) Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanu, sagatavošanu un uzturēšanu valsts pārvaldes vajadzībām nodrošina no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
(3) Ģeotelpiskās datu kopas turētājs nodrošina ģeotelpiskās informācijas pamatdatu sniegšanu atbilstoši piešķirtā valsts vai pašvaldību budžeta finansējuma apmēram.
(4) Ģeotelpiskai informācijai un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumam valsts pārvaldes vajadzībām, tai skaitā ģeotelpiskās informācijas pamatdatiem, kuru iegūšanai, sagatavošanai un uzturēšanai finansējums nav nodrošināts no iestādei piešķirtā valsts budžeta, tiek noteikta maksa saskaņā ar attiecīgās ģeotelpiskās datu kopas turētāja publisko maksas pakalpojumu cenrādi.
(5) Sniedzot ziņojumu vides jomā Eiropas Kopienas iestādēm un struktūrām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ģeotelpisko informāciju nodod bez maksas.
(6) Kā izņēmums Informācijas atklātības likumā paredzētajiem informācijas atkalizmantošanas nosacījumiem maksa par ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošanu nepārsniedz savākšanas, izgatavošanas, reproducēšanas un izplatīšanas izmaksas.
(7) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē kārtību, kādā veicama samaksa par augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas (mēroga noteiktība 1:500 un lielāka) sagatavošanu un izsniegšanu.

27. pants. Ģeotelpiskajās informācijas sniegšanai noteiktie ierobežojumi
(1) Ģeotelpiskās informācijas turētājam nav pienākums radīt jaunu ģeotelpisko informāciju vai pielāgot jau esošo informāciju, lai izpildītu atkalizmantošanas pieprasījumu.
(2) Ģeotelpiskās informācijas turētājs var neizpildīt atkalizmantošanas pieprasījumu, ja tas saistīts ar nesamērīgu resursu patēriņu, kas pārsniedz vienkāršu informācijas apstrādi.
(3) Ģeotelpisko datu kopu turētāji var ierobežot sabiedrības piekļuvi ģeotelpisko datu kopām, izmantojot šī likuma 28.panta otrajā daļā minētos pakalpojumus, ja šāda piekļuve negatīvi ietekmē starptautiskās attiecības, sabiedrības drošību vai valsts aizsardzību.
(4) Ģeotelpisko datu kopu turētāji var ierobežot sabiedrības piekļuvi ģeotelpisko datu kopām, izmantojot šī likuma 28.panta otrās daļas otrajā, trešajā, ceturtajā vai piektajā punktā minētos pakalpojumus, ja šāda piekļuve negatīvi ietekmē:
1) valsts vai pašvaldību iestāžu darbības konfidencialitāti, ko paredz normatīvie akti;
2) tiesas darbību, iespēju ikvienai personai saņemt taisnīgu tiesu vai arī iespēju valsts iestādei veikt krimināltiesisku vai disciplināru izmeklēšanu;
3) konfidencialitāti, attiecībā uz komercinformāciju vai informāciju rūpniecības jomā, kas ir paredzēta normatīvajos aktos vai Eiropas Kopienas tiesību aktos, lai aizsargātu likumīgas ekonomiskās intereses, tostarp sabiedrības intereses par statistiskās konfidencialitātes un nodokļu slepenības saglabāšanu;
4) intelektuālā īpašuma tiesības;
5) ar fizisku personu saistītu datu konfidencialitāti, ja attiecīgā fiziskā persona nav piekritusi izpaust informāciju sabiedrībai;
6) tādas personas intereses vai aizsardzību, kura brīvprātīgi piegādājusi prasīto ģeotelpisko informāciju, bez obligāta pienākuma to darīt vai nepastāvot iespējai, ka tiks uzlikts obligāts pienākums to darīt, ja vien šī persona nav piekritusi šādas ģeotelpiskās informācijas nodošanai atklātībā;
7) vides aizsardzību, uz ko attiecas tāda ģeotelpiskā informācija, piemēram, retu sugu atrašanās vietas.
(5) Iemeslus šī likuma 27.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētajai piekļuves ierobežošanai skaidro atsevišķi un ierobežojoši, katrā konkrētā gadījumā ņemot vērā sabiedrības intereses, kuru labā nodrošina piekļuvi. Katrā konkrētā gadījumā izvērtē sabiedrības intereses, kuru labā veic šādu piekļuvi, salīdzinot tās ar interesēm, saistībā ar kurām piekļuvi ierobežo vai tai piemēro nosacījumus.
(6) Ģeotelpisko datu kopu turētāji nedrīkst, pamatojoties uz šī likuma 27.panta ceturtās daļas pirmo, trešo, piekto, sesto un septīto punktu, ierobežot piekļuvi informācijai par emisiju vidē.
(7) Ģeotelpisko informāciju, kas ietver fizisko personu datus, apstrādā, ievērojot fizisko personu datu aizsardzības jomas normatīvos aktus.
(8) Ģeotelpisko datu kopu turētāji, ierobežojot sabiedrības piekļuvi datiem, sniedz motivētu atbildi, norādot konkrētus apstākļus un apsvērumus, kas liedz izsniegt informāciju.

IV nodaļa
Ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras izveidošana un darbība

28.pants. Ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra un valsts vienotais ģeoportāls
(1) Ģeotelpiskās informācijas kopīgai izmantošanai starp iestādēm un ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošanai elektroniskā formā izveido ģeotelpiskās informācijas infrastruktūru.
(2) Lai nodrošinātu ģeotelpiskās informācijas infrastruktūrā ietverto ģeotelpisko datu kopu un to metadatu pieejamību lietotājiem, izveido valsts vienotu ģeoportālu. Ģeoportālā nodrošina vismaz šādus ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus:
1) meklēšanas pakalpojumi, kas, par pamatu ņemot attiecīgo metadatu saturu, nodrošina pieejamo ģeotelpisko datu kopu meklēšanu un metadatu satura parādīšanu;
2) skatīšanās pakalpojumi, kas ļauj vismaz attēlot, pārvietot skatu, pietuvināt un attālināt skatu, panoramēt vai pārklāt skatāmās ģeotelpiskās datu kopas, kā arī attēlot pieņemtos ģeotelpisko datu kopu apzīmējumus un jebkādu ar tiem saistīto metadatu saturu;
3) lejupielādes pakalpojumi, kas ļauj lejupielādēt pilnu ģeotelpisko datu kopu vai tās daļu kopijas, un, ja iespējams, piekļūt tai nepastarpināti;
4) transformēšanas pakalpojumi, kas ļauj transformēt ģeotelpiskās datu kopas, lai panāktu to nepieciešamo sadarbspēju;
5) pakalpojumi, kas ļauj nepastarpināti izmantot ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus informācijas sistēmās.
(3) Ģeoportāla pārzinis ir Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts. Tā funkcijas un uzdevumus, ģeoportālā ietveramās ģeotelpisko datu kopas, metadatus, kā arī prasības un pienākumus ģeotelpisko datu kopu turētājiem, lai nodrošinātu ģeotelpisko datu kopu un to metadatu pieejamību ģeoportālā un izmantošanu, kā arī ģeoportālā ietvertās ģeotelpiskās informācijas izmantošanas noteikumus nosaka Ministru kabinets.
(4) Ģeotelpiskās informācijas infrastruktūrā ietvertās informācijas kopīgu izmantošanu un atkalizmantošanu nosaka, ievērojot likuma III. nodaļā noteiktos ģeotelpiskās informācijas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanas vispārīgos noteikumus un piemērojot izņēmumus Informācijas atklātības likumā paredzētajiem informācijas atkalizmantošanas nosacījumiem šādus noteikumus:
1) ģeotelpisko datu kopu meklēšana un skatīšanās ģeoportālā, neveicot to lejupielādi ir bez maksas;
2) maksu par ģeotelpisko datu kopu skatīšanos ģeoportālā, neveicot to lejupielādi, var pieprasīt ģeotelpiskās informācijas kopām, kuru uzturēšana nav pilnībā nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un kuru informācijas turētājam nepieciešams nodrošināt liela apjoma un biežu ģeotelpiskās informācijas atjaunināšanu;
3) ģeotelpisko datu kopu skatīšanās ģeoportālā, neveicot to lejupielādi, var būt ierobežota atkalizmantošanai komerciālos nolūkos.

29.pants. Ģeotelpiskās informācijas sniegšana Eiropas Kopienas ģeoportālam
(1) Ģeoportāla pārzinis nodrošina ģeoportālā ietverto ģeotelpisko datu kopu un to metadatu pieejamību Eiropas Kopienas ģeoportālam.
(2) Ģeoportāla pārzinis ievēro Eiropas Kopienas ģeoportālam noteiktās ģeotelpisko datu kopu un metadatu tehniskās specifikācijas un sadarbspējas prasības.

V nodaļa
Ģeotelpiskās informācijas aprites sevišķie noteikumi

30.pants. Ģeotelpiskās informācijas aprite ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas izsludināšanas gadījumā
(1) Gadījumos, kad izsludināts izņēmuma stāvoklis vai mobilizācija, ģeotelpisko informāciju pēc pieprasījuma bez maksas nodod Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un institūcijām, kas veic civilās aizsardzības plānos noteiktos uzdevumus.
(2) Katastrofas gadījumā vai ārkārtējās situācijas izsludināšanas gadījumā valsts vai pašvaldību institūcijas ģeotelpisko informāciju par teritoriju, kurā ir notikusi katastrofa vai izsludināta ārkārtējā situācija, saņem vai lejupielādē no vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla bez maksas.

31.pants. Latvijas Republikas valsts robežas demarkācija
(1) Ārlietu ministrija atbilstoši savām valsts pārvaldes funkcijām, uzdevumiem un kompetencei un Latvijas Republikai saistošajām starptautisko tiesību normām:
1) plāno un nodrošina pasākumus valsts robežas demarkācijai atbilstoši starpvalstu līgumos noteiktajam;
2) nodrošina parakstīto valsts robežas demarkācijas dokumentu oriģinālu glabāšanu un kopiju nosūtīšanu kompetentajām institūcijām.
(2) Latvijas Republikas valsts robežas demarkācijas darbu ietvaros valsts aģentūra „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” nodrošina starpvalstu līgumos noteikto Latvijas Republikas valsts robežas robežzīmju ģeodēzisko koordinātu noteikšanu un attēlošanu kartēs.

VI nodaļa
Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim izdod šā likuma 12.panta pirmajā daļā, 13.panta trešajā daļā, 13.panta piektās daļas ceturtajā punktā, 13.panta septītajā daļā, 13.panta astotajā daļā, 15.pantā, 18. panta pirmajā daļā, 21.panta otrajā daļā, 23.panta otrajā daļā un 26.panta septītajā daļā minētos noteikumus.
2. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2010.gada 15.maijam izdod šā likuma 25.panta septītajā daļā un 28.panta trešajā daļā minētos noteikumus.
3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim ir piemērojami šādi normatīvie akti:
1) Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmums Nr. 172, “Par kartogrāfisko materiālu izdošanas kārtību”, Valdības ziņotājs, 1991.gads, Nr.43;
2) Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmums Nr. 213, “Par pāreju uz Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu”, Augstākā Padome Ministru Padome, 1992.gads, Nr.27;
3) Latvijas Republikas Ministru Padomes Lēmums Nr. 484 “Par Nolikumu par valsts ģeodēzisko atbalsta punktu ierīkošanas, uzraudzības un aizsardzības kārtību”, Augstākā Padome Ministru Padome, 1992.gads, Nr.75;
4) Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 2. jūlija lēmums Nr. 254, „Par dzelzceļa staciju, ostu, lidostu un fiziskās ģeogrāfijas objektu nosaukumu piešķiršanu un pārdēvēšanu”;
5) Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991. gada 6. jūnija lēmums „Par fiziskās ģeogrāfijas un citu objektu nosaukumu piešķiršanas un pārdēvēšanas kārtību”.
4. Līdz 2007.gada 31.decembrim izsniegtās licences kartogrāfisko darbu veikšanai zaudē spēku šī likuma spēkā stāšanās dienā. Līdz 2007.gada 31.decembrim izsniegtās licences ģeodēzisko darbu veikšanai ir spēkā līdz licencē norādītajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim.
5. Šā likuma 9.panta trešā daļa stājas spēkā pēc attiecīgo grozījumu izdarīšanas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
6. Šā likuma 25.panta otrā, trešā, ceturtā, piektā, sestā un septītā daļa stājas spēkā 2010.gada 15.maijā. Šā likuma 25.pantā noteiktās normas uz teritorijas plānojumu izstrādes procesu tiek attiecinātas no 2014. gada 1.janvāra. Līdz 2010.gada 15.maijam noslēgtie līgumi par datu bāzes izmantošanu, ja tie nav pretrunā ar šā likuma 25.panta prasībām, ir spēkā līdz attiecīgajā līgumā norādītajam termiņam.
7. Šā likuma 28.panta pirmā un otrā daļa stājas spēkā 2010.gada 15.maijā.
8. Šā likuma 13. panta piektās daļas 2. punkts un sestās daļas 1. punkts stājas spēkā pēc attiecīgo grozījumu izdarīšanas likumā Par pašvaldībām.
9. Šā likuma 13. panta sestās daļas 3. punktā noteiktais deleģējums tiek noteikts Valsts zemes dienestam, ja pašvaldība sešus mēnešus pēc pārejas noteikumu 8. punktā minētiem grozījumiem likumā Par pašvaldībām nenodrošina šā likuma 13. panta sestajā daļā noteiktās darbības.
10. Šā likuma 9.panta trešā daļa stājas spēkā pēc attiecīgo grozījumu izdarīšanas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 14.marta Direktīvas 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 17.novembra Direktīvas 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 28.janvāra Direktīvas 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes direktīvas 90/313/EEK atcelšanu.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs    Juridiskā dienesta vadītājs    Par kontroli atbildīgā amatpersona    Atbildīgā amatpersona
            
J.Sārts    R.Raudzeps    I.Kalna    D.Giluce



01.04.2009 23:07
5162
D.Giluce,
67335184, fakss: 67212307
Dina.Giluce@mod.gov.lv
H.Baranovs
67064204, fakss: 67064209
Harijs.Baranovs@lgia.gov.lv
O.Kreilis
67335095, fakss: 67212307
Oskars.Kreilis@mod.gov.lv