Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Mērnieku biedrība nosvin savu pirmo gadsimtu 02.03.2020

Sviitra
Ar vērienīgu balli Latvijas Dzelzceļa muzeja telpās piektdien, 28. februārī, Latvijas Mērnieku biedrība (LMB) atzīmēja savu simts gadu pastāvēšanas jubileju. Vakars aizritēja svētku un atpūtas gaisotnē, apmēram tā, kā to jau atklāšanas uzrunā visiem novēlēja LMB priekšsēdētāja Una Krutova - “mazliet iedzerot un klausoties slavinošas uzrunas”, kuras, sveicot biedrību, teica uzaicinātie viesi. Pēc tam sekoja šampanietis, dejas, torte un atkal dejas - gan “dzīvā” orķestra, gan dīdžeja atskaņotas mūzikas pavadījumā.      
 
Balles programmā ierakstītā “ierašanās un iejušanās” no plkst. septiņiem līdz astoņiem nebija tikai tukša frāze - organizatori tiešām bija padomājuši par to, lai katrs viesis justos gaidīts. Jau ienākot pa Dzelzceļa muzeja ārdurvīm, ikvienu personīgi sagaidīja un apsveicinājās LMB vadītāja U. Krutova, bet pirms došanās iekšā lielajā zālē katrs tika aicināts “iesildīties” ar mēreni grādīga dzēriena malku.
 
Lielās halles iekārtojums bija ērts un pārdomāts - gar malām gari galdi ar uzkodām, kafija, dzērienu bārs, “flangos” un centrālajā daļā - apaļi galdiņi, pie katra no kuriem sastāties ap 6 - 8 cilvēkiem, savukārt tuvāk skatuvei atstāts gana daudz brīvas vietas “deju placim”.        
 
Kā jau tas pienākas, ar pasākuma atklāšanas uzrunu jubilāru vārdā uzstājās U. Krutova. “Kāds no kolēģiem man vakar sacīja - pat, ja tu nokritīsi no skatuves, kāds tevi noteikti pacels. Tā arī ir biedrības galvenā misija - lai tad, kad esi pakritis, apkārt būtu biedri, kas tevi atkal pieceļ,” lakoniski un trāpīgi LMB būtību iezīmēja biedrības vadītāja. 
 
Turpinājumā uz skatuves kāpa Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš uzsvēra mērniecības dziļās tradīcijas un latvieša dabai tuvo sentimentu. “Atbilstoši savai konservatīvajai pārliecībai - kurā gan biedrībā es vislabāk varētu justies, ja ne mērnieku biedrībā? Mērnieki - tā taču ir latviešu klasika, un mērniecības saknes stiepjas daudz tālākā pagātnē par simts gadiem, pat tālāk nekā brāļu Kaudzīšu aprakstītajos “Mērnieku laikos”. Mērniecība, zemes ierīcība, darbošanās ar zemi - tās bija īstas “latviešu štelles”, kur varēja izpausties visas īpašības, kādas mums piemīt. Lasot “Mērnieku laikus” skolā, varbūt vēl neko nesaproti, taču, iekrājot dzīves pieredzi, iemācies katrā lappusē atpazīt sevi. Latvijas Mērnieku biedrība bija viena no pirmajām biedrībām, kas atjaunoja savu darbu, Latvijai atgūstot neatkarību, un es gribētu pateikties jums, ka esat tā uzplaukuši!” sacīja tieslietu ministrs J. Bordāns. 
 
Savs sakāmais mērnieku svētkos bija arī Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras direktoram, pulkvedim Mārtiņam Libertam. “Ir grūti novilkt robežu, kur beidzas mērnieks, kas mēra kadastru, un kur sākas mērnieks-ģeodēzists, kas veic ģeodēziskos mērījumus. Taču ne bez viena, ne bez otra nespēj pastāvēt kartogrāfija. Mēs esam jūsu darba lietotāji. Savukārt biedrības ir nepieciešamas, lai sadzirdētu tautas balsi. Paldies Mērnieku biedrībai, ka viņi to ir darījuši. Par mums gan viņi ne vienmēr ir teikuši labus vārdus, taču mēs to ļoti novērtējam! Novēlu arī turpmāk būt tikpat tiešiem, atklātiem un aktīviem!” - tā M. Liberts.         
 
Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Ineta Baldiņa savā uzrunā uzsvēra: “Jebkura organizācija veido profesijas vēsturi, un Latvijas Mērnieku biedrība ir spējusi pulcēt kopā profesionāļus jau gadsimta garumā. Biedrība ir saskārusies gan ar “vecajem”, gan mūsdienu “mērnieku laikiem”, pieredzot to, ka mērniekiem izvirzītas arvien augstākas profesionālās prasības, normatīvos stingri reglamentētas jūsu darbības. Mērniekam jāpiemīt ne tikai tehniskām zināšanām, bet arī psihologa iemaņām, pedagoga prasmēm un jurista zināšanām, lai ikdienā spētu cilvēkiem saprotamā valodā izskaidrot un pamatot savu lēmumu pareizību. Valsts zemes dienests aicina mērnieku biedrību turpināt būt tikpat mērķtiecīgiem, uz izaicinājumiem vērstiem un, lai izdodas turpināt pulcēt kopā profesionāļus arī turpmākos simts gadus!”  
 
“Mērnieku darbs ir ļoti nozīmīgs Rīgas attīstībai un tās nozīmīgai funkcionēšanai - gan domājot par katra iedzīvotāja ikdienišķajām vajadzībām, gan plānojot pilsētu nākotnē. Esam priecīgi un pateicīgi par līdzšinējo sadarbību un ceram uz ciešu un abpusēji veiksmīgu sadarbību arī turpmākajos gadu desmitos!” sacīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta galvenais projektu vadītājs Maksims Pahtusovs. 
 
“Runājot par novēlējumiem - iespējams, es būšu mazliet optimistisks, bet, varbūt mēs varētu tikties šeit pēc simts gadiem šādā pašā sastāvā?” - piebilda viņa kolēģis, ģeomātikas inženieris Ivars Degainis, liekot klātesošajiem pasmaidīt. 
 
Pasākuma nerakstīto etiķetes normu - par biedrību un mērniekiem sacīt tikai labu - ievēroja pat citkārt šerpi asprātīgās “Suitu sievas”, kuru vokālajos apdziedājumos starp sveicēju uzrunām mērnieki tika pārsvarā attēloti kā čakli sūra darba darītāji (“Mērnieciņi tādi ļaudis - bez darbiņa nevarēja”, “Lai ir grūti, kam ir grūti, Mērnieciņam tam ir grūti, Purvi, meži, māla zeme, Mērniekam(i) maizi dod”, “Lai ir slava, kam ir slava, Mērniekiem, tiem ir slava - Tie izbrida lielus dubļus, Bez saulītes vakarā,” un tikai pēc vairākkārtējiem vakara vadītājas Janas Kalniņas mēģinājumiem izprovocēt uz ko asāku, atļāvās arī dažas rindas par mērnieku “viksētajām kurpītēm, kam jau zole atlobījuse” un “veco kažoķeli”, kuru uzvelk, “kamēr kreklu izmazgāja”.   
 
Pēc pirmās muzikālās pauzes biedrības sveikšana turpinājās ar augstskolu pārstāvju uznācieniem. Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes dekāns Juris Smirnovs atzīmēja mērnieka profesijas svarīgo lomu būvniecībā: “Bez precīzajiem datiem, ko jūs sagatavojat, neviena būve, neviens nams nebūtu iedomājams. Līdz ar to - mani pateicības vārdi par to, ko jūs darāt un sveiciens lielajā jubilejā!”
 
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes prodekāns Armands Celms universitātes vārdā ne vien sveica biedrību simtgadu jubilejā, bet arī izteica pateicību par ieguldīto darbu topošo speciālistu sagatavošanā LMB valdes priekšsēdētājai U. Krutovai. 
 
Latvijas universitātes prorektors Valdis Segliņš uzsvēra, ka mūsdienās mērniecība veikusi strauju tehnoloģisku attīstību, ieejot digitālajā pasaulē, bet līdz ar to mazliet aizmirsies izjust pašu uzmērāmo telpu, ko “nevar aprakstīt vārdos, bet jāsajūt strādājot ārā, laukā.” “Domās pateiksim paldies tām paaudzēm, kas staigāja ar vienkāršu teodolītu un latu. Tās ir paaudzes, kas veido pamatu, un kuras mērnieka amatu vērtēja ļoti augstu, un jums to nebūs zemāk nolaist! Mans vēlējums ir jums visiem turēties pie šī standarta un prasībām, jo akurātums un precizitāte mūsdienās daudz kur izzūd, robežas kļūst pelēkas un netveramas,” sacīja V. Segliņš.  
 
“Novēlu, lai jūsu darbi noved pie tā, ka tur, kur gājis pāri mērnieks, kaimiņš pie kaimiņa vairs neiet ar bozi vai rungu, bet gan ar kāda laba dzēriena pudeli vai grāmatu!” - novēlēja LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieks Aivars Markots.
 
Latvijas Mērnieku biedrību sveikt bija ieradušies arī Eiropas Mērnieku padomes pārstāvji - Žans Īvs Pirlo un Mairolts Kakko. “Latvija ir ļoti svarīga Eiropas Mērnieku padomes dalībvalsts. Jūs esat ļoti aktīvi - gan organizējāt padomes Ģenerālo asambleju 2016. gadā, gan regulāri uzvarat studentu zinātnisko darbu konkursos. Tad, kad kaut kas ir labi, jūs to atzīstat, bet, kad kaut kas nav, kā nākas - arī to jūs atklāti pasakāt, taču vienmēr ar vēlmi palīdzēt lietas uzlabot! Ir tiešām prieks sastrādāties ar jums!” - šādus vārdus LMB starptautiskās sadarbības prasmēm veltīja bijušais Eiropas Mērnieku padomes ģenerāldirektors Ž. Ī. Pirlo.    
 
Sveicēju plejādi noslēdza Igaunijas Mērnieku biedrības pārstāvji. Biedrības valdes loceklis Rauls Rokks novēlēja LMB nākamos simts gadus vēl sekmīgākus un humoram dāvanā pasniedza arī degvīna pudeli, atsaucoties uz krievu izteicienu: “Bez puslitra nekas nenotiek!” 
 
Ne gluži degvīna, taču uz galdiņiem stāvošās šampanieša pudeles gan jau pēc brīža ar skaļiem paukšķiem tika šautas vaļā, šampanietis pildīts glāzēs, vienam otru apsveicot un saskandinot. Neilgi pēc tam sekoja arī dejas Nacionālo Bruņoto spēku orķestra pavadījumā (jāatzīmē, ka tieši “dzīvais” muzikālais pavadījums un klasiskie deju soļi izpelnījās lielāko piekrišanu). Pēc vienpadsmitiem tika sagrieztas arī mērniecības uzņēmumu un citu organizāciju sarūpētās skaisti dekorētās tortes un svinības turpinājās - līdz pat vēlai naktij.
 
 
Ikars Kubliņš, Mernieks.lv    
Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2020. gada augusts Arrow_right
P O T C P S S
272829303112
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31123456
Šodiena 2020. gada 13. augusts

Vārda diena:

Velga, Elvīra
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.