Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Mērniecības evolūcija tehnoloģiju pavadā 25.06.2020

Sviitra
Žurnālā “GIM Magazine” sniegts neliels ieskats “viedā mērnieka” evolūcijā, uzskaitot vairākas tendences, kas ietekmē mūsdienu mērniecību un veido nākamās paaudzes mērniecības profesionāli. 
 
Līdzīgi kā citās profesijās, arī mērniecībā strādājošajam jābūt spējīgam pielāgoties jaunām situācijām, un pēdējā laikā par normu esot kļuvusi nepieciešamība izmantot arvien jaunas un jaunas informācijas pārraides platformas un aplikācijas. 
 
1.Mērnieki izdara vairāk, darot mazāk
 
Lai gan mērniecībā darba netrūkst, tomēr mērnieku vidējais vecums strauji pieaug. Piemēram, ASV vidējais mērnieka vecums pašlaik ir 59 gadi. Līdz ar to arvien svarīgāk ir paveikt vairāk ar mazāku mērnieku skaitu, un to padara iespējamu jaunās tehnoloģijas. Piemēram, vairāku sensoru apvienošana vienā instrumentā ļauj strādāt efektīvāk un paveikt to ar mazāku personālu. Mūsdienās arvien populārāki kļūst instrumenti, kuros apvienota gan lāzerskenēšana, gan attēlu uzņemšana, lai veidotu kombinētu realitātes atainojumu. 
 
2.Mērnieki vairs nav tikai mērnieki
 
Lai gan GPS/GNSS pozicionēšanas tehnoloģijas ir ļoti paātrinājušas mērniecības datu ieguvi, un, ja koordinātas tagad iespējams noteikt minūšu vai pat sekunžu laikā, tomēr vienlaikus tas radījis mērniekiem jaunus pienākumus un atbildību, liekot kļūt arī par tādiem kā “datu menedžeriem”, kuri spēlē svarīgu lomu projekta digitālās attīstības koordinēšanā un vadībā. 
 
3.Mērnieki apgūst jaunākās tehnoloģijas
 
Aptauja, ko veikusi viena no lielākajām mērniecības instrumentu ražošanas kompānijām, atklājusi, ka 95% mērnieku piekrīt apgalvojumam, ka jaunās tehnoloģijas viņu darbu padarījušas efektīvāku. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka totālās stacijas un GPS/GNSS tehnoloģijas tiek izmantotas vairāk nekā 90% mērniecības darbu, kam seko lāzerskenēšana, kas tiekot izmantota jau 60% gadījumu, kā arī bezpilota lidaparātu izmantošana, kas notiekot 40% darba uzdevumu. Interesanti arī, ka vairāk nekā puse no aptaujātajiem mērniekiem sacījuši, ka ieteiktu mērniecību kā profesiju saviem ģimenes locekļiem un draugiem. 
 
4.Tehnoloģijas padara mērniecību pieejamu ikvienam
 
Mērniecība vairs neesot darbs tikai universitātēs izglītotiem profesionāļiem. Līdz ar tehnoloģijām, kas lauka darbu padarījušas vienkāršāku, daudzi mērīšanas uzdevumi var tikt paveikti ar vienkārši “apmācīta personāla” palīdzību. Savukārt profesionālie mērnieki arvien vairāk kļūstot par jau pieminētajiem datu menedžeriem un galvenajiem lēmējiem, kad jāizvēlas katram uzdevumam atbilstošākais ekipējums, lai pašu darbu jau paveiktu viņu palīgi. 
 
    
Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2020. gada augusts Arrow_right
P O T C P S S
272829303112
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31123456
Šodiena 2020. gada 13. augusts

Vārda diena:

Velga, Elvīra
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.