Mēs esam lai Jūs informētu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Vai nodokļu nemaksāšanai mērniecībā pieteikts šahs? 17.11.2020

Sviitra

Novembra sākumā Valsts ieņēmumu dienests izplatīja vēsti, ka parakstījis sadarbības vienošanos ar mērniecības nozares sabiedriskajām organizācijām, Latvijas Mērnieku biedrību (LMB) un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociāciju (LKĢA). Vienošanās mērķis esot “mazināt kartogrāfijas un ģeodēzijas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas, kā arī veicinot mērnieku sociāli ekonomisko interešu aizstāvību.” Taču ko praktiski nozīmēs šī sadarbība, un kā tā varētu ietekmēt ekonomisko situāciju mērniecības nozarē?

Mērniecībā “ēnas” nevar paslēpties      

“Mūsu mērķis ir attīstīt godīgu uzņēmējdarbības vidi mērniecības nozarē. Nevēlos teikt, ka šobrīd tā ir ļoti negodīga, taču noteikti iespējams labāk. Mērniecība ir viena no pirmajām nozarēm, kas saistīta ar būvniecības procesu. Mēs vēlamies parādīt Valsts ieņēmumu dienestam, ka esam caurspīdīgi, jo mērniecībā visi dati tiek uzkrāti - ir skaidri zināms, cik katrs sertificētais mērnieks, cik katrs uzņēmums nodod, reģistrē darbus. Pēc Valsts zemes dienesta rīcībā esošajiem datiem var viegli izvērtēt, vai konkrētais komersants ir vai nav godprātīgs,” skaidro LKĢA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Rutkovskis.   

Tieši tas arī ir galvenais sadarbības vienošanās praktiskais aspekts - proti, informēt VID par iespēju ērti un vienkārši “tikt uz pēdām” iespējami aizdomīgiem gadījumiem, salīdzinot VID rīcībā esošos datus par uzņēmumu ienākumiem un nomaksātajiem nodokļiem ar VZD rīcībā esošajiem datiem par mērniecības darbu apjomu. “Šie skaitļi ir apkopoti, ir pieejami, bet pagaidām neviens tos neskata kopsakarībās,” norāda M. Rutkovskis.   

Šāda datu salīdzināšana un kontrole ļautu ātri identificēt iespējamus krāpšanās gadījumus, kad uzņēmums apzināti neuzrāda Valsts ieņēmumu dienestam visus savus ieņēmumus. To var izsecināt, salīdzinot šādu uzņēmumu apgrozījumu ar to reģistrētajiem darbiem VZD datu bāzē, kas parāda neadekvāti zemu vidējo viena topogrāfiskā plāna cenu - tik zemu, ka to pat nevar izskaidrot ar pieņēmumu, ka šāds uzņēmums varētu specializēties tikai uz ļoti mazu/lētu pasūtījumu izpildi. “Piemēram, ja uzņēmuma vidējā topogrāfijas cena ir 50 eiro - kā tas iespējams, ja topogrāfijas saskaņošana vien izmaksā jau 25 eiro?” - retoriski vaicā M. Rutkovskis.

Šādi gadījumi, kad “gali neiet kopā”, varētu būt pamats Valsts ieņēmumu dienestam veikt pārbaudes. Ja uzņēmums spēs pierādīt, ka viss ir kārtībā, ka tā pasūtījumi tiešām ir bijuši tik mazi, protams, nekādi uzrēķini un soda naudas nesekos. M. Rutkovskis atzīst, ka pirmajā acu uzmetienā aizdomīgām situācijām iespējami arī dažādi attaisnojoši skaidrojumi, piemēram, uzņēmuma darbība vairākās nozarēs. Mērniecības profesionāļi gatavi sniegt VID arī informāciju par to, kā “izķert” iespējamās metodoloģijas kļūdas.   

Atbalsts mazajiem vai negodīga konkurence?

Otrs M. Rutkovska uzsvērtais, lai gan ar sadarbības vienošanos tieši nesaistītais aspekts ir jau valsts līmenī kādu laiku akcentētais jautājums par deformētu konkurenci, ko rada iespēja strādāt dažādos nodokļu režīmos (ar atšķirīgu nodokļu slogu). “Man nepatīk situācija, kad pašnodarbinātais, kurš savos attaisnotajos izdevumos var iesniegt čeku par, piemēram, desu vai sieru, konkurē ar mani, kurš maksā par saviem darbiniekiem pilnus nodokļus. Tad vēl ir mikrouzņēmuma un citi nodokļu režīmi... Kā šādā situācijā nozare var attīstīties?” - jautā M. Rutkovskis.

Viņš uzsver, ka atvieglotajos nodokļu režīmos strādājošie saimnieciskās darbības veicēji tieši nodokļu sloga atšķirību dēļ spēj piedāvāt klientiem konkurētspējīgāku cenu, un tā neesot godīga konkurence. Bet vai nav tā, ka šī konkurence pastāv tikai par mazajiem pasūtījumiem (pieņemot, ka mikrouzņēmējs vai pašnodarbinātais nespēs “pacelt” lielāka mēroga darbus)? “Nebūs īsti taisnība. Spilgts piemērs pirms kāda laika bija iepirkums par robežu mērniecību Daugavpilī, kurā uzvarēja trīs pašnodarbinātie,” atklāj M. Rutkovskis.

“Mums nav mērķa iznīdēt mazos uzņēmumus, lai paliktu tikai lielās firmas, kā daži apgalvo. Tas ir absurds! Manis paša uzņēmums ir mazs uzņēmums! Taču ir jautājums - vai gribam būt amatnieki, vai inženieri-profesionāļi ar nodrošinātām sociālajām garantijām, pensiju? Mans personiskais uzskats, ka mērniecībā ir jāstrādā uzņēmumiem. Kaut vai uzņēmumam, kurā ir tikai viens cilvēks, bet - pilnajā nodokļu režīmā. Vienkārši vajag prasīt atbilstošu cenu par saviem pakalpojumiem. Mēs vēlamies panākt, lai mērnieku vidējā alga ir nevis 600, bet 2000 eiro,” viņš piebilst.     

Tiesa gan, princips - “kamēr esi mazs, tikmēr maksā nodokļos mazāk” - un atbalsts mazajiem vai biznesu uzsākošajiem komersantiem gan nav nekas neparasts arī citās valstīs. Protams, pēc noteikta lieluma apgrozījuma sasniegšanas šādam komersantam (Latvijā - mikrouzņēmumam vai pašnodarbinātajam) jāpāriet vispārējā nodokļu režīmā. Taču būtībā šī jau vairs nav aktuāla diskusija, jo valdības šobrīd virzītās izmaiņas mikrouzņēmumu regulējumā paredz krietni skarbāku risinājumu - kā zināms, pat zemākā nodokļu likme mikrouzņēmumiem plānota 25% apmērā, bet, ja apgrozījums pārsniedz 25 000 eiro, tā būs jau 40% (par pārsnieguma daļu). Līdz ar to nodokļu slogs vismaz starp mikrouzņēmumiem un “parastajiem” uzņēmumiem vairs īpaši neatšķirsies. Turklāt mikrouzņēmumos vairs nebūs iespējams nodarbināt citus darbiniekus - šādi strādāt un pelnīt varēs tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Arī pašnodarbinātajiem pēc pilnas sociālo iemaksu likmes ieviešanas (no 2023. gada) nekādu nodokļu priekšrocību vairs nebūs.        

Šeit M. Rutkovskis un viņa kolēģi LKĢA saskatījuši nākamo iespējamo problēmu. “Ja no nākamā gada vidus mikrouzņēmumu nodokļa režīms kļūs dārgs un neizdevīgs, tad ir jautājums, ko darīs tie komersanti, kas šo režīmu līdz šim izmantoja, lai ietaupītu? Pastāv risks, ka daļa no viņiem nevis pacels savu pakalpojumu cenas, bet pāries vairāk “pelēkās” ekonomikas sektorā, jo klienti ir pieraduši, ka topogrāfiskais plāns maksā noteiktu (lētu) cenu,” spriež M. Rutkovskis. Arī tāpēc esot bijis svarīgi tieši šobrīd par šo iespējamību brīdināt VID.   

Vienošanās ilgtermiņa rezultāts - lielākas algas un sociālās garantijas?

Savukārt Latvijas Mērnieku biedrības vadītājai Unai Krutovai motivācija atbalstīt sadarbības vienošanos ar VID bijusi mazliet atšķirīga - primārais uzsvars ir nevis uz komersantu savstarpējās konkurences jautājumiem, bet mērnieku sociālajām garantijām un iespējām nopelnīt lielākas algas. “Man ir svarīgi, lai mērnieks saņemtu slimības naudu, atvaļinājuma naudu, normālu pensiju. Mērnieku biedrībai ir būtisks mērnieku sociālais nodrošinājums. Turklāt, ja izdosies precīzi identificēt, kas ir nozarē strādājošie uzņēmumi un kāda ir nozares vidējā alga, tad pastāv iespēja, ka mēs varēsim slēgt līdzīgu ģenerālvienošanos kā būvnieki un noteikt minimālās algas slieksni mērniecībā, par kuru mazāk maksāt nedrīkstēs,” uzsver U. Krutova. 

Mērniecības nozarē gan nevarētu būt aktuāla pavisam zemu ienākumu problemātika, kas atsevišķās citās nozarēs raisījusi asus iebildumus valdības iecerei par minimālo obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanu no 2023. gada, uzskata LMB vadītāja. Mērniecībā ikmēneša ienākumi zem minimālās algas līmeņa esot maz ticami, jo ražošanas līdzekļi šajā nozarē ir ļoti dārgi un līdz ar to sākotnējie ieguldījumi - ļoti augsti. “Ja mērnieka instruments maksā vismaz 20 000 eiro, tas tomēr liek domāt, ka tā atpelnīšanai nepietiks ar ienākumiem zem minimālās algas līmeņa,” saka U. Krutova.     

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2020. gada decembris Arrow_right
P O T C P S S
30123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031123
Šodiena 2020. gada 3. decembris

Vārda diena:

Raita, Jogita, Evija

Šajā dienā publicēti:

Jaunākie komentāri

Reņģīšu_alga:

Man liekas, ka iepriekš (30.05.2018.) no Valts zemes dienesta Kadastra departamenta Mērniecības daļas vadītāja Viestura Aigara bija labāks piedāvājums (publicēts tīmekļa vietnē mernieks.lv (http://mernieks.lv/article/2850)), kurā viņš norādīja: “Labdien! Piedāvāju iespēju kļūt par vecāko metodikas ekspertu zemes kadastrālajā uzmērīšanā. Varbūt Tev ir apnicis skraidīt pa lauku? Varbūt Tev ir vēlēšanās sakārtot nejēdzības ar kurām ikdienā saskaries? Varbūt Tev vienkārši gribas pārmaiņas savā dzīvē? Valsts zemes dienestā ir brīva vakance un Tev ir lieliska iespēja kļūt par cilvēku, kurš veido un realizē ZKU metodiku visā Latvijā. Galvenie darba pienākumi ir saistīti ar ZKU idejas attīstību un palīdzēšanu kā mērniekiem tā arī kolēģiem zemes dienestā. Tev būs precīzi jāpārzina normatīvie akti un jāspēj atrisināt problēmas ar kurām ikdienā saskaras mērnieki un zemes dienesta kontrolieri. Un pacietīgi jāuzklausa un jāpalīdz zemes īpašniekiem, kuri bieži vien apmaldās nebūt ne tik vienkāršajā ZKU pasaulē. Darba vieta Tev būs Rīgā pašā Daugavas malā 11.novembra krastmalā 31. Alga šim amatam ir noteikta no 827€ līdz 1100€ atkarībā no piešķiramās kategorijas. Ir arī veselības apdrošināšana, papildu atvaļinājuma dienas un atvaļinājuma pabalsts atkarībā no Tava darba novērtējuma. Ja esi ieinteresēts, piezvani vai uzraksti man un atbildēšu uz Taviem jautājumiem. P.S. Šis e-pasts ir nosūtīts visiem ZKU un ZIP mērniekiem, kuru kontakti norādīti sertificēšanas centru mājas lapās. VIESTURS AIGARS, daļas vadītājs Valts zemes dienests Kadastra departamenta Mērniecības daļa, tālrunis: 67038678, adrese: 11.novembra krastmala 31, Rīga, LV-1050”. Tātad, tika piedāvāts: 1. novērst apnicību skraidīt pa lauku; 2. novērst VZD izstrādātās un iesniegtās Tieslietu ministrijai normatīvo aktu nejēdzības ar kurām ikdienā jāsamierinās mērniekam; 3. iegūt PĀRMAIŅAS savā dzīvē; 4. brīva vakance nodrošinās IESPĒJU kļūt par CILVĒKU; 5. pienākums ir ZKU idejas attīstība; 6. pacietīgi jāuzklausa un jāpalīdz zemes īpašniekiem, kuri bieži vien APMALDĀS nebūt ne tik vienkāršajā ZKU PASAULĒ; 7. darba vieta Tev būs Rīgā pašā Daugavas malā; 8. utt.... M. Rutkovskis 17.11.2020. „Vai nodokļu nemaksāšanai mērniecībā pieteikts šahs?” (http://mernieks.lv/article/3224) rakstā norāda, ka ... „ mērnieku vidējā alga ir EUR 600 .....”. Tātad, VZD grib nolīgt Kadastra departamenta Mērniecības daļas vadošo metodikas eksperta amata SPECIĀLISTU par MĒRNIEKA augstāko atalgojumu! Jauki, ka joprojām tiek piedāvāts strādāt (darba vieta Rīgā, 11.novembra krastmalā 31) netālu no ūdens (var ātri noskriet nopeldēties) Rīgas centrā, bet, ņemot vērā piedāvāto atalgojumu, tas noteikti ir domāts tā, ka darba adrese dod iespēju ātri aizskriet uz Rīgas centrāltirgu, lai izstāvētu REŅĢĪŠU atlaižu rindu un nopirktu tās par labu cenu, ko aizvest bērniem vakarā, jo darbs būs uz nenoteiktu laiku! Atliek cerēt, ka neviens uz tādu atalgojuma pazemojumu nepieteiksies un kādreiz, VZD cienīgi izturēsies pret sertificētās personas (mērnieka) darbu un samērīgi novērtēs iegūto profesionālo pieredzi!
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.