Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Kur atrodas iespējamais Latvijas augstuma "nulles punkts"? 28.04.2010

Sviitra

Latvijā daudz tiek runāts par nepieciešamību pēc sadarbības starp akadēmiskajām/zinātniskajām aprindām, kas radītu inovācijas un attiecīgās jomas uzņēmējiem, kuri šīs inovācijas integrētu savā praktiskajā darbībā. Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) sadarbībā ar citām institūcijām ir realizējusi vairākus interesantus projektus ģeomātikas jomā, kuri vistiešākajā veidā attiecas uz mērniecības nozari. Mernieks.lv piedāvās informāciju par dažiem no interesantākajiem un aktuālākajiem šādiem projektiem. Šoreiz par projektu „Valsts augstuma izejas līmeņa noteikšana”.

Kā zināms, Latvijā pašreiz joprojām tiek izmantota Baltijas 1977. gada normālā augstumu sistēma un par „nulles punktu” aizvien kalpo Baltijas jūras līmeņa novērojumi pie Kronštates. Lai varētu efektīvāk realizēt augstumu līmeņu izmaiņu novērošanu un operatīvi uzturēt jaunākos datus, neatkarīgai valstij būtu nepieciešams savs augstuma „nulles punkts”. Tāpēc RTU mācībspēki sadarbībā ar Latvijas Ģeotelpiskās Informācijas aģentūru un speciālistiem no Vācijas Kartogrāfijas un Ģeodēzijas dienesta un Somijas Ģeodēzijas institūta realizēja šī izejas punkta optimālā novietojuma meklēšanu projektā „Valsts augstuma izejas līmeņa noteikšana”. Projekta mērķis bija arī definēt formulu, pēc kuras būtu iespējama pašreizējās augstumu sistēmas transformācija un metodikas izstrāde sistēmu savietošanai.

Zemes garozas punkti Latvijā nav stabili – tie mainās gan tektoniskās plātnes vertikālās kustības rezultātā (Kurzeme katru gadu „pakāpjas” uz augšu par ~1 mm, bet Latgale grimst), gan arī dažādu lokālu apstākļu iedarbības rezultātā. Augstuma nulles punktam jāatrodas vietā, kas atrodas tuvu zemes vertikālo kustību nulles līnijai, un  kuru skar iespējami mazākas izmaiņas. Par vispiemērotāko šādu punktu projekta ekspertu komanda atzina fundamentālo reperi Fr 002, kurš atrodas Jūrmalā, Slokā, ar augstumu 2.125 m (BAS77) un 2.281 m (EVRF2007). Projektā tika noteikti arī ģeodēzisko augstumu atbalstpunkti, kas var kalpot zemes garozas deformāciju kontrolnovērojumiem visā valsts teritorijā, tāpat arī izpildīti pārējie projekta uzdevumi - izstrādāta augstumu sistēmas pārrēķina formula un metodika sistēmu savietošanai.

Lai varētu izstrādāt nacionālo augstumu sistēmu, vēl jāpabeidz apjomīgi nivelēšanas darbi un, būtiskākais, jāveic pilnīga datu apstrāde un izlīdzināšana. Nākotnē, iespējams, nivelēšanu varēs kombinēt vai aizstāt ar GNSS novērojumiem. Šādas metodes izmanto citur Eiropā un pasaulē. Paredzams, ka attīstoties GNSS sistēmām, mērījumu veikšana kļūs vieglāka un precīzāka. Tas ārkārtīgi ietaupa laiku un resursus. Tiesa gan, tad jābūt izstrādātam arī gravimetriskā ģeoīda (kvaziģeoīda) modelim, lai GNSS mērījumus varētu konvertēt normālajā augstuma sistēmā (virs jūras līmeņa, nevis virs elipsoīda).

Pāreju uz citu augstumu sistēmu vēl nav realizējušas arī Igaunija un Lietuva. Tās joprojām funkcionē Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmā. Tomēr Lietuva ir beigusi nivelēšanas darbus, to apstrādi un šobrīd norit darbs augstumu katalogu veidošanai. Pagaidām ir grūti prognozēt, kad varētu notikt pāreja uz nacionālo vai Eiropas augstuma sistēmu – zinātnei trūkst finansējuma un arī šis projekts patlaban iegūlis Aizsardzības ministrijas plauktos. Jāņem vērā, ka projekta uzdevumos bija noskaidrot ceļu, kā tas darāms, ar ko jārēķinās un kādas rekomendējošas darbības jāveic. Lēmumu par pāreju uz citu augstuma sistēmu jāpieņem katras valsts likumdevējiem. Tomēr skaidrs, ka ar pāreju uz jaunu augstumu sistēmu tuvākā vai tālākā nākotnē arī mērniekiem būs jārēķinās.

Komentāri:
 
hmn
29.04.2010
13:23
un kāds labums no tā, ka pāries uz citu augstumu sistēmu?!
 
Laukakmens
29.04.2010
14:39
Galvenokārt, tas, kas minēts raksta otrās rindkopas otrajā teikumā.
 
Pedants
29.04.2010
15:33
Liela dalja pat neapzinaas augstuma noziimi buuvnieciibaa.
Spilgti piemeeri ir kad jaasavieno divas atseviskas augstuma sisteemas uz robezhaam. Piem Vaacijaa ir Ziemeljuuras augstumu sisteema, bet Schveicee Vidusjuuras augstumu sisteema. Starpiiba 27 centimetri.
Visaktuaalaaka shii probleema buutu Lietuvas pusee. Mums buutu beidzot jaanodefinee beidzot viens elipsoidaalais modelis un pie taa arii jaapieturas.

http://www.swissinfo.ch/ger/Meereshoehe_ist_nicht_gleich_Meereshoehe.html?cid=4262684

http://www.3sat.de/page/?source=/hitec/126862/index.html







Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Sviitra_b
Arrow_left 2018. gada decembris Arrow_right
P O T C P S S
262728293012
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31123456
Šodiena 2018. gada 14. decembris

Vārda diena:

Gaisma, Auseklis
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.