Augstākā izglītība kā konkurētspējas faktors mērniecības tirgū 03.08.2010

Ekonomikas krīze mērniecības nozarē atstājusi bez darba daudz speciālistu.  Tomēr universitātēs mērniecības studiju programmas turpina gan absolvēt, gan tajās iestāties liels skaits jauno/topošo inženieru. Līdz ar to speciālistu pārprodukcija mērniecības nozarē kļūst par arvien aktuālāku parādību, un nav skaidrs, kā sarukušais darba tirgus spēs to absorbēt – kur jaunie speciālisti atradīs sev piemērotu darbu? Mernieks.lv aptaujāja vairākus no šāgada mērniecības studiju absolventiem, mēģinot noskaidrot, kāda ir viņu pašreizējā situācija mērniecības darba tirgū, kādu viņi redz to nākotnē, kā arī, cik, viņuprāt, lielu nozīmi šajā konkurences cīņā ieņem izglītība un citi faktori.

Mērnieka izglītību Latvijā var iegūt divās augstskolās – Rīgas Tehniskajā Universitātē (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības Universitātē (LLU). RTU mērniekus sagatavo Būvniecības fakultātes Ģeomātikas katedrā, savukārt LLU ir pat vairākas studiju programmas – gan inženierzinātņu 4-gadīgā bakalaura, gan 5-gadīgā profesionālā bakalaura studiju programmas zemes ierīcībā, gan arī 3-gadīgā pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma (absolvents iegūst mērnieka kvalifikāciju). Mērniecības programmas LLU šogad absolvēja pavisam kopā 69 studenti (no tiem 23 – profesionālā bakalaura, 14 – bakalaura, 10 – maģistra un 22 – pirmā līmeņa augstākās izglītības absolventi). Savukārt RTU Ģeomātikas katedru šogad pabeidza  11 profesionālā bakalaura programmas studentu, tātad pavisam kopā abas universitātes absolvējuši 80 jauni mērniecības speciālisti.

Vairākums no aptaujātajiem absolventiem atzina, ka pašlaik nestrādā iegūtajai izglītībai atbilstošā specialitātē (vienlaikus gandrīz visiem ir darba pieredze mērniecības vai saistītā nozarē). Viņu atbildēs par nākotnes plāniem iezīmējas vairāki virzieni – kāda no respondentiem jau tūdaļ pēc studiju pabeigšanas devusies uz ārzemēm un cer atrast darbu specialitātē tur, citi darbu meklē Latvijā, bet patlaban to nevar atrast, vēl daļa strādā ar izglītību nesaistītā nozarē (viena no respondentiem min, ka no darba specialitātē nesen aizgājusi pati – dēļ nepatstāvīgā atalgojuma). 
Interesanti, ka lielākā daļa (apmēram 2/3) aptaujāto kā primāro konkurētspējas aspektu mērniecības darba tirgū uzsver darba pieredzi, izglītību minot tikai kā sekundāru vai trešo svarīgāko faktoru (dažreiz kā svarīgāki faktori par izglītību tiek minēta arī pazīšanās vai paša intelektuālās spējas). Mazāk (apmēram trešdaļa) ir to, kas atzīst, ka galvenā nozīme ir izglītībai. Tomēr atbildēs bieži tiek uzsvērts, ka mērniecības nozarē strādā daudz cilvēku bez atbilstošās izglītības, šādi notrulinot mērniecības darbu kopējo kvalitāti. Tādā gadījumā ikgadējs izglītoto speciālistu pieplūdums darba tirgū varētu būt ļoti vēlams – ja pieņem, ka izglītību ieguvušie spēs izkonkurēt tos, kam izglītības nav un notiks sava veida „dabiskā atlase”, kuras rezultātā celsies mērniecības kvalitāte. Tomēr šādu scenāriju liek apšaubīt pašu aptaujas dalībnieku paustais, ka darba tirgū biežāk priekšroka tiek dota pieredzējušajiem, nevis izglītotajiem speciālistiem („Lielākā problēma, meklējot darbu, ir tā, ka darba devēji piedāvā darbu cilvēkiem, kuri guvuši iepriekš darba pieredzi, mazāk izvērtējot izglītību atbilstošajā nozarē. Tā kā vispirms darba devējs izvērtē CV ierakstus, tad cilvēks bez pieredzes ar atbilstošu diplomu speciālajā nozarē uz tālākām pārrunām var netikt”, raksta Sandra Žole, LLU absolvente).

Tātad tieši darba pieredzes trūkums ir tas, kas akadēmiskos grādus ieguvušajiem speciālistiem liek darba tirgū zaudēt akadēmiski neizglītotajiem, toties daudz vairāk praktiski strādājušajiem mērniekiem. Tātad būtisks ir jautājums par to, cik liela uzmanība studiju procesā ir pievērsta praksei, vai studenti pabeidz augstskolas arī praktiski, ne vien teorētiski sagatavoti, un ir konkurētspējīgi darba tirgū. LLU Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras vadītāja Anda Jankava portālu Mernieks.lv informēja, ka LLU studiju programmā esot liels prakšu īpatsvars (standartā paredzēto 26 nedēļu vietā 34 nedēļu prakses, daļa uzņēmumos, daļa – kā mācību prakses), kuras arī paši studenti vērtējot atzinīgi. RTU Ģeomātikas katedras pasniedzējs  Mārtiņš Reiniks arī uzsver, ka prakses RTU studiju programmās esot pietiekami (dažos priekšmetos studenti sūdzoties, ka pat par daudz), tiesa gan, atzīstot, ka „ražošanas prakses atskaitēs ir daudz piezīmes, un bieži jāveic papildinājumi atbilstoši prakses uzdevumam”. Tomēr darba devēji acīmredzot ne pārāk uzticas universitāšu sniegtajām praktiskajām iemaņām, bet pamatā skatās tikai uz darba pieredzi (absolventu atbildēs parādās arī šāds skaidrojums – „lai nebūtu jātērē laiks apmācībai”, no kā izriet, ka izglītību ieguvušajiem speciālistiem tomēr nepieciešama vēl papildus apmācība, lai sāktu reāli strādāt).

Kā galveno iemeslu, kas apgrūtina darba atrašanu specialitātē, gandrīz visi aptaujātie absolventi vienprātīgi min pašreizējo ekonomisko situāciju mērniecības tirgū, savukārt lielais mērniecības speciālistu daudzums tiek minēts kā otršķirīgs faktors. Tātad respondenti uzskata, ka, atjaunojoties pieprasījumam, mērnieki darbu varētu atrast. Tomēr jautājums, vai Latvijas izmēram šāda speciālistu kvantitāte vispār ir adekvāta – vai uzplaukuma gadu mērniecības apgrozījums (un attiecīgi speciālistu nodarbinātība) vispār var atgriezties, tikai izmantojot valsts iekšējos resursus (nevis ārvalstu banku kredītus). Vismaz tāda mēroga nekustamo īpašumu buma atjaunošanās tuvākā un arī tālākā nākotnē no ekonomiskās loģikas viedokļa šķiet neiespējama.  Tātad mērniecības tirgum būs jāpārorientējas uz ar nekustamo īpašumu tirgu nesaistītiem pasūtījumiem. Kā un cik operatīvi uz šādām strukturālām izmaiņām spēj reaģēt izglītības piedāvājums – vai LLU un RTU studiju programmās ir aktuālas izmaiņas?

A. Jankava apgalvo, ka LLU pie mērniecības studiju programmu pilnveidošanas tiekot strādāts nepārtraukti. LLU studijas jau piedāvājot plašu profilu (ietver mērniecību, teritorijas plānošanu, nekustamā īpašuma kadastru un vērtēšanu), līdz ar to absolvents varēšot būt pietiekami elastīgs un darba tirgū pārorientēties uz to jomu, kas attiecīgajā brīdī ir aktuālāka. Līdzīgi skaidro arī M. Reiniks – patlaban izmaiņas darba (mērniecības) tirgū nosaka to, ka jābūt zināšanām vairs ne vienā specialitātes nišā vai virzienā, bet pieprasa daudzpusību, lai var meklēt darbu dažādās nozares sfērās. RTU piedāvājot daudzveidīgas zināšanas - lauka darbos, kamerālajos darbos, likumdošanā, ĢIS, nekustamā īpašuma jautājumos u.c. Turklāt šobrīd RTU notiekot mācību priekšmetu pārreģistrācija, kas ietver  priekšmetu pārvērtēšanu, prasību sakārtošanu, apjomu un tēmu saskaņošanu, kam būtu jāuzlabo visas mācību programmas izpilde.

Neraugoties uz saspringto situāciju mērniecības darba tirgū, studenti mērniecības nozares studijām turpina pieteikties diezgan masveidīgi. RTU pietiekumiem gan esot vērojams neliels kritums jau trešo gadu pēc kārtas (kā skaidro M. Reiniks, tas gan nav saistīts ar situāciju mērniecības tirgū, bet ar demogrāfisko ciklu, jo šobrīd studijas uzsāk deviņdesmito gadu sākumā dzimušie, kad bija liela demogrāfiskā „bedre”), tomēr tik un tā konkurss ir iespaidīgs – uz 15 budžeta vietām šogad pietiekušies 148 studētgribētāji. Savukārt LLU profesionālā bakalaura studiju programmā konkurss turējies iepriekšējo gadu līmenī (128 pietiekumi uz 24 budžeta vietām, 2009. gadā bija iesniegti 126, 2007. gadā – 119 pietiekumi). Interesanti, ka par 1. līmeņa profesionālo izglītību, kurā absolvents iegūst tieši mērnieka kvalifikāciju, gan interesi šogad izrādījuši ārkārtīgi maz – tikai 4 pietiekumi! Tas, iespējams, liecina par to, ka studētgribētāji rēķinās ar pašreizējo tirgus realitāti un apzināti izvēlas neiet tikai uz mērnieka profesiju, bet uz plašāka profila izglītības iegūšanu.

Atliek novēlēt gan visiem jaunajiem studentiem, gan absolventiem veiksmi darba tirgū. M. Reiniks aicina „pārmaiņu laiku izmantot mācībām un zināšanu (jebkuru) ieguvei. Vinnēs un izvirzīsies atkal tie, kas būs īstajā laikā un īstajā vietā, taču izglītība BŪS viens no priekšnosacījumiem”. A. Jankava novēl „atrast sev piemērotu un sev vēlamu darbu specialitātē Latvijā. Ja patreizējās ekonomiskās grūtības tam ir šķērslis, varbūt ir iespēja sevi pilnveidot, turpinot mācības. Var arī mēģināt pastrādāt ārzemēs (kā to dara jau daži mūsu studenti un absolventi), tomēr neaizmirstiet Latviju. Un augstu pašapziņu - Jūs varat un protat daudz!”