Mēs esam lai Jūs informētu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Teritorijas plānošanā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
 
Par portālu
Pasūtītājiem
Terminu vārdnīca
Forums Galerija Blogi Sludinājumi
Sviitra

20.01.2022 LMB aicina izvirzīt kandidātus LMB apbalvojumu piešķiršanai

Latvijas Mērnieku biedrība aicina padomāt par cilvēkiem mērniecības nozarē, kurus Jūs vēlētos izvirzīt LMB apbalvojumu piešķiršanai par augsti profesionāliem sasniegumiem, kvalitatīvu un pašaizliedzīgu darbu, mūža un īpašiem ieguldījumiem Latvijas mērniecības nozarē un tās attīstībā.

Ņemot vērā augstāk minēto, Latvijas Mērnieku biedrība aicina iesniegt ierosinājumus par apbalvojumu piešķiršanu iesnieguma formā līdz 2022. gada 14. februārim uz e-pastu: lmb@lmb.lv - saskaņā ar Latvijas Mērnieku biedrības Goda zīmes (ordeņa) un Atzinības zīmes nolikuma III nodaļas „LMB APBALVOJUMU – GODA ZĪMJU UN ATZINĪBAS ZĪMJU PIEŠĶIRŠANA” 2. punktu (skatīt https://lmb.lv/lmb-nolikumi).

20.01.2022 LMB aicina pieteikties veselības apdrošināšanas polisēm

 Latvijas Mērnieku biedrība informē, ka ir atvērta pieteikšanās uz veselības apdrošināšanas polišu koppirkumu. Lai polises varētu iegādāties, nepieciešami vismaz 5 cilvēki (3 jau ir pieteikušies). Veselības apdrošināšanas polises cena aptuveni ir 300-400 EUR (atkarīgs no interesentu skaita un izvēlētās veselības apdrošināšans programmas).

Interesentus aicina pieteikties pie LMB valdes locekļa Arņa Aleksandrova, rakstot uz e-pastu: aleksandrovsa@inbox.lv līdz 2022. gada 31. janvārim.

20.01.2022 LMB kopsapulce notiks 18. martā

 Latvijas Mērnieku biedrība informē par biedru sapulces sasaukšanu 2022. gada 18. martā.

Sapulce notiks attālināti (pasākuma norises kārtība sekos), tiek plānots arī seminārs! Lūdzam rezervēt laiku dalībai!

Biedru kopsapulcē viens no darba kārtības jautājumiem ir valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu ievēlēšana. Lai sapulce notiktu raiti un organizēti, un varētu organizēt attālinātas vēlēšanas, valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu kandidātu izvirzīšana notiek pirms biedru kopsapulces!

LŪDZAM pieteikties (vai pieteikt) potenciālos kandidātus (iesūtot nelielu pieredzes aprakstu, mērķus, ko vēlas paveikt nozares labā, lietas, kuras vēlētos darīt/pārstāvēt u.tml., un portreta fotogrāfiju).

Lūdzam pieteikumus iesūtīt līdz 14.02.2022. uz e-pastu: lmb@lmb.lv

31.12.2021 Kadastrālo uzmērījumu precizitāte Krievijā sasniegšot 2 cm

 Krievijas Federālais Valsts reģistrācijas, kadastra un kartogrāfijas dienests (Rosreestr) paziņojis, ka līdz 2022. gada beigām kadastrālo uzmērījumu precizitāte valstī sasniegšot 2 centimetrus. "Serviss ir balstīts uz valsts ģeodēzisko tīklu, kam līdz 2022. gada beigām plānojam ieviest vienotu pārvaldības sistēmu, iekļaujot pēdējā laikā uzstādītās privātās bāzes stacijas. Tā rezultātā uzmērījumu precizitāte palielināsies līdz 2 centimetriem," paziņojis Rosreestr vadītājs Oļegs Skufinskijs. Pašreizējā uzmērījumu kļūda esot daudz augstāka - 3 metri. Oriģinālziņa

31.12.2021 Akla uzticēšanās Google Maps var novest nāvē

 Google Maps lietotāji sociālajā tīklā Twitter brīdinājuši par navigācijas maršrutu servisa nepilnībām, kas reizēm ievedot braucējus pat nāves briesmās. Piemēram, kāds, kurš izvēlējies navigāciju uz Taho ezeru, konstatējis, ka Google Maps to nosprauž pa slikti uzturētu meža ceļu, kur tobrīd vēl plosījies pamatīgs sniegputenis. Došanās šādā maršrutā var beigties ar iestigšanu sniegā un nosalšanu. Šādi negadījumi jau notikuši - 2020. gada decembrī divi cilvēki ceļā no Jakutskas uz Magadanu, paklausot Google Maps ieteiktajam maršrutam pa kādu pamestu ceļu, iestiguši sniegā uz nedēļu. Diemžēl, kad glābēji mašīnu atraduši, viens no braucējiem vairs nebija dzīvs. Oriģinālziņa

30.12.2021 OneWeb jau pusceļā līdz globālam satelītinterneta pārklājumam

 Kompānija "OneWeb" 27. decembrī no Baikonuras kosmodroma palaidusi orbītā vēl 36 satelītinterneta tīkla izveides satelītus, tādējādi kopējais kosmosā nogādāto satelītu skaits šajā projektā sasniedzis 394, kas veido jau 60 procentus no kopumā plānotajiem 648 zemās orbītas satelītiem. Šāds satelītu daudzums palaists tikai gada laikā - kopš 2020. gada 9. decembra. OneWeb internetam rodoties arī arvien nopietnāki klienti - nesen ticis parakstīts līgums ar Airbus, lai kopīgi piegādātu pakalpojumus valdību un militārajam sektoram Eiropā. Globālo satelītinterneta servisu kompānija plāno uzsākt 2022. gada beigās. Oriģinālziņa

30.12.2021 Japānas kartogrāfiem izdevies radīt precīzāko Zemes projekciju kartē

 Japānas kartogrāfi izstrādājuši jaunu pasaules kartes projekciju "AuthaGraph", kas esot labākais kompromiss, risinot mūžīgās pretrunas un neprecizitātes esošajās projekcijās. Kā zināms, pasaules kartes, kurās attēlota Zemes virsma, parasti ir vairāk vai mazāk deformētas, jo nav iespējams precīzi atveidot apaļu globusu plakanā kartē. Tā rezultātā tiek deformētas vai nu ģeogrāfisko objektu kontūras, vai arī izmēri, leņķi un attālumi, kā rezultātā noteiktu projekciju kartēs, piemēram, Grenlande izskatās lielāka par Austrāliju. Japāņu zinātnieki radījuši savu, pilnīgi jaunu projekciju, kurā esot izdevies novērst visas neprecizitātes nu attēlot precīzi gan kontūras, gan mērogus. To izdevies panākt, sadalot zemeslodes apaļo virsmu 96 trijstūros, bet rezultātu attēlojot vairākos atsevišķos slāņos. Oriģinālziņa

30.12.2021 Indijā dažviet sāk ieviest sabiedriskā transporta GPS pārraudzību

Pudučerri pilsēta Indijā nolēmusi ieviest GPS sistēmu tās sabiedrisko transporta līdzekļu izsekošanai. Apmēram pusmiljons ASV dolāru ticis atvēlēts GPS monitoringa centra izveidošanai, un, kad tas būs izveidots, kļūs iespējams monitorēt vairāk nekā 14 000 sabiedriskā transporta līdzekļus, tos visus centralizēti pārraugot, ikvienā mirklī zinot katra atrašanās vietu. Jau kopš 2019. gada sākuma visiem no jauna reģistrētajiem publiskajiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar GNSS iekārtu, taču, lai sistēma darbotos pilnvērtīgi, šādas ierīces vēl būs jāuzstāda uz senāk reģistrētiem transportlīdzekļiem. Plānots, ka sistēma varēs sākt darboties 2022. gada februārī. Oriģinālziņa

28.12.2021 Zviedrija izveido teleskopu bāzi Austrālijā

 Zviedrijas kosmosa aģentūra izveidojusi jaunu staciju Austrālijā, 400 kilometru attālumā no Pērtas. Tās uzdevums būs ģenerēt sarežģītus tā sauktās telpiskās situācijas apzināšanas (space situational awareness) datus un piegādāt tos klientiem un sadarbības partneriem. Programmas mērķis ir līdzdarboties drošākā un ilgtspējīgākā Zemei tuvās kosmosa zonas izmantošanā, kurā orbitējošo objektu skaits aug ļoti strauji. Tas rada nepieciešamību pēc arvien precīzākiem datiem par dažādo satelītu pārvietošanās trajektorijām, ātrumu, utml. Jaunajā stacijā uzstādīti teleskopi, kurus būs iespējams attālināti vadīt no Zviedrijas kosmosa aģentūras galvenā biroja Stokholmā. Šos teleskopus izmantos, lai noteiktu un izsekotu satelītus, kā arī kosmiskos atkritumus. Oriģinālziņa

25.12.2021 Amerikāņu zinātnieki radījuši 3D atlantu ar skābekļa deficīta zonām pasaules okeānos

 Masačūsetsas tehnoloģiju institūta zinātnieki izveidojuši trīsdimensiju atlantu, kas ataino okeānu zonas ar visaugstāko skābekļa deficītu. Šādas vietas veido mazāk nekā 1% no kopējā okeāna tilpuma, tomēr ir nozīmīgs siltumnīcu gāzes dislāpekļa oksīda avots. Divas plašas skābekļa trūkuma zonas konstatētas Klusā okeāna tropiskajā reģionā. Viena no tām - ap 600 000 kubikkilometru apjomā atrasta pie Dienvidamerikas krastiem, otra, vēl trīsreiz lielāka, atrodas pie Centrālamerikas. Skābekļa deficīta ūdeņi atrodas, sākot no 35 metru līdz kilometra dziļumam, to rašanās iemesls ir dabisks - noteikti mikrobi, kas līdz ar fitoplanktonu apēd arī visu vidē pieejamo skābekli. Tomēr klimata sasilšana šo procesu pastiprina, līdz ar to zinātnieki prognozē, ka okeāni turpinās zaudēt skābekli. Izveidotais atlants, kas radīts, balstoties uz 40 gadu ilgiem okeānu novērojumiem un 15 miljoniem dažādu mērījumu, palīdzēšot labāk izsekot šīs pārmaiņas. Oriģinālziņa

25.12.2021 Publisko lielu apjomu jaunu LIDAR datu par Kanādas teritoriju

 Kanādas Dabas resursu departaments Open Maps servisā publiskojis augstas izšķirtspējas LIDAR atvasinātus datus, kas sniedz dažādu valdības organizāciju datus par vairāk nekā 100 000 kvadrātkilometriem valsts teritorijas. Tā rezultātā par šādu platību papildināts Kanādas augstas rezolūcijas digitālais augstumu modelis, kas kopumā sasniedz jau gandrīz 600 000 kvadrātkilometru platību un iekļauj 84 no 100 lielākajām Kanādas pilsētām. Tāpat datu bāze papildināta ar vairāk nekā miljonu no LIDAR datiem automātiski ģenerētu ēku "pēdas nospiedumu". Oriģinālziņa

24.12.2021 Airbus piegādās radaru datus NASA

 ASV kosmosa aģentūra NASA paplašinājusi savu komerciālo datu iegūšanas programmu no mazajiem satelītiem, iekļaujot tajā kompāniju Airbus kā primāro radaru datu piegādātāju NASA zinātniekiem, īpaši sintezētās apertūras radaru datus. Airbus radaru konstelācijā ietilpst Vācijas TerraSAR-X un TanDEM-X un Spānijas PAZ satelīti, kas piedāvā izšķirtspējas sākot no 25 centimetriem līdz 40 metriem ar sešiem dažādiem attēlu režīmiem un 12 stundu atgriešanās ciklu. Oriģinālziņa

19.12.2021 Itālijā pabeigta jauna nacionālā GNSS tīkla izveide

 Itālijas kosmosa aģentūra pabeigusi jaunā nacionālās GNSS tīkla izveidi. Tīkls noderēs aktuālas un precīzas ģeodēziskās informācijas sniegšanai gan zinātniekiem, gan profesionāļiem-praktiķiem. Sistēmu veido 46 bāzes stacijas, kas uzbūvētas dažādās Itālijas pussalas vietās un uztver signālus no visām četrām globālajām GNSS sistēmām (GPS, Glonass, Galileo, Beidou). Jaunais tīkls līdzdarbošoties dažādās jomās, no meteoroloģijas un klimata izmaiņu pārraudzības uzdevumiem līdz augstas precizitātes pozicionēšanas produktu un servisu loģistikas ķēžu koordinēšanai. Oriģinālziņa

30.11.2021 Krievu zinātnieki izstrādājuši efektīvu aizsardzības sistēmu pret dronu "uzlaušanu"

 Zinātnieki Krievijas pilsētā Rostovā izstrādājuši efektīvu dronu aizsardzības programmatūru, neļaujot pārņemt kontroli pār tiem no malas. Līdzšinējās kiberdrošības sistēmas droniem neesot bijušas efektīvas vai arī ievērojami traucējušas paša drona funkcionalitāti, savukārt Krievijas zinātnieku radītā ļaujot droniem laicīgi pamanīt ielaušanos un novērst tās sekas. Tas aizsargājot 99 procentos pārņemšanas mēģinājumu. Metode balstīta uz principu, ka dronam jāspēj pamanīt anomālijas paša uzvedībā (monitorējot lidojuma ātrumu, augstumu, pieslēgto satelītu skaitu, centrālā procesora noslodzi un citus parametrus) un izslēgt tās bez operatora vai ārēju sistēmu palīdzības. Oriģinālziņa 

30.11.2021 EuroGraphics: Ģeotelpiskie dati ļauj sasniegt "zaļā kursa" mērķus

 Oficiāliem ģeotelpiskajiem datiem no Eiropas nacionālajām kartogrāfijas, kadastra un zemes dienestiem ir nozīmīga loma Eiropas Savienības "Zaļā kursa" mērķu sasniegšanā. Īpaši tas izpaužoties trijos virzienos - mežu izzušanas apturēšanā, ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas invoāciju ieviešanā un veselīgas augsnes veicināšanā. Piemēram, Francija Kartogrāfijas aģentūra ar saviem mērījumu datiem atbalsta nacionālo augsnes bagātināšanas observatoriju. EuroGraphics uzskata, ka ģeotelpiskie dati ir pamatā visām ar vides uzlabošanu saistītajām konkrētajām rīcībām, kā arī noder politikas vadlīniju izstrādē. Oriģinālziņa 

29.11.2021 Februārī gaidāms Geo Week forums

 No 6. līdz 8. februārim Denverā norisināsies Ģeonedēļas (Geo Week) pasākums, kļuvuši zināmi galvenie referenti, kas tajā uzstāsies. Tie būs augsta ranga eksperti no Microsoft, NASA, Planet un citām globāla mēroga organizācijām. Kopumā forumā uzstāsies 125 eksperti, kas apskatīs dažādu kompleksu tehnoloģiju praktiskās pielietošanas iespējas, galvenokārt fokusējoties uz 3D modeļu, ģeotelpisko (īpaši LIDAR) datu lomu arhitektūras, būvniecības un inženierzinātņu jomā. Oriģinālziņa

28.11.2021 ESA un NASA izstrādājušas kopīgu atvērto datu sistēmu Zemes biomasas novērtēšanai

 Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) un ASV kosmosa aģentūra (NASA) realizējušas kopīgu projektu, pirmo reizi vēsturē radot sistēmu virszemes biomasas aprēķināšanai visai zemeslodes virsmai. Izveidotā MAAP (multimisiju algoritmu un analīzes platforma) nodrošina gan NASA, gan ESA Zemes novērošanas satelītu datu (par virszemes biomasu) integrāciju. Sistēma esot abu aģentūru divu gadu kopīga darba rezultāts. Tā sniegšot lielu ieguldījumu klimata krīzes izpratnē, dodot iespēju zinātniekiem brīvi piekļūt plašiem datu masīviem par Zemes mežu apjomiem un to saturošo oglekļa daudzumu, pētīt un vizualizēt tos, kā arī izstrādāt algoritmus un programmatūras to padziļinātai analīzei. Oriģinālziņa

28.11.2021 Decembra sākumā palaidīs vēl divus Galileo satelītus

 2. decembrī no Franču Gviānas kosmodroma ar Sojuz nesējraķeti plānots palaist divus nākamos Galileo satelītus, kas kopējo Galileo satelītu skaitu orbītā palielinās no pašreizējiem 26 līdz 28. Šie ir pirmie divi no jaunās paaudzes Galileo "Batch-3" satelītiem, kurus izstrādā uzņēmums OHB Systems un kas kopskaitā plānoti 12. Nākamie Galileo satelītu starti plānoti nākamajā gadā - tie ļaus sasniegt sistēmai pilnu operacionālo kapacitāti. Oriģinālziņa

27.11.2021 Satelītattēlu vietā piedāvā dronu attēlus ar 50 reižu augstāku izšķirtspēju

 Vācijas jaunuzņēmums Beagle Systems izstrādājis alternatīvu piedāvājumu satelītattēlu iegādei, piedāvājot tā vietā dronu uzņemtus attēlus ar 50 reižu augstāku izšķirtspēju par patlaban tirgū pieejamajiem komerciālajiem satelītattēlu piegādātājiem, kā arī daudz ātrāku atkārtotu aattēlu uzņemšanu, kas dronu gadījumā nav atkarīga no mākoņu pārklājuma. Šādu bilžu izšķirtspēja sasniedzot 1 centimetru uz pikseli. Kompānijas rīcībā esošie droni spējot nolidot 200 km ar vienu uzlādi, un pēc pilnas uzlādes 90 minūšu ilgumā doties nākamajā lidojumā. Pakalpojumu izmaksas esot līdzīgas kā tās, ko prasa satelītu operatori. Oriģinālziņa

25.11.2021 Dienvidaustrumu Āzijā norisinājies Galileo ideju hakatons

 Laikā no 12. līdz 14. novembrim norisinājies virtuāls Galileo ideju hakatons Dienvidaustrumu āzijas valstīs, kura rezultātā radītas vairākas radošas idejas satelītnavigācijas sistēmu izmantošanai tādās jomās kā ārkārtas situācijas, vides izaicinājumi, jūras navigācija, kultūras un tūrisma mantojums. Kopējā reģiona konkursā pirmo vietu ieguvusi šķietami vienkārši ideja par mobilo aplikāciju LILA, kas savestu kopā koku stādīšanas pasākumu organizatorus un brīvprātīgos koku stādītājs. Otrajā vietā palikusi ģeoloģisko draudu izsekošanas un rīcības sistēma LIGTAS. Galileo Taizemes hakatonā savukārt uzvarējusi ideja par aplikāciju, kas risinātu tūristu pūļu problēmu populāros tūrisma galamērķos (parādot informāciju par apmeklētāju blīvumu konkrētajā vietā un laikā un iesakot alternatīvus objektus ar mazāk apmeklētājiem). Oriģinālziņa

Sviitra
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2022. gada janvāris Arrow_right
P O T C P S S
272829303112
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31123456
Šodiena 2022. gada 24. janvāris

Vārda diena:

Krišs, Eglons, Ksenija
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.