Mēs esam lai Jūs informētu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi
Sviitra

29.04.2022 ES virzās uz priekšu ar satelītu komunikācijas tīkla projektu

 Eiropas Komisija ES satelītkomunikāciju tīkla projektā piesaistījusi arī IT servisa piegādātāju CGI. Plānots, ka 2025. gadā darbību sāks jauns, īpaši ātrs un drošs ES izveidots satelītu konstelācijas tīkls UN:IO, kurā ietilps ap 400 satelītiem, kas ar lāzersavienojumiem sazināsies ar bāzes stacijām uz Zemes. Tīkla pakalpojumos ietilps ātrs internets, autonomās mobilitātes pakalpojumi uz zemes, gaisā un uz ūdens, automātiska informācijas apmaiņa starp dažādām sistēmām, atbalsts humanitārām aktivitātēm utt. Par kiberdrošību rūpēsies inovatīva kvantu kodēšanas tehnoloģija. Pagaidām projekts gan ticis tikai līdz pētījuma stadijai. Oriģinālziņa

28.04.2022 LMB valdes jaunais sastāvs (2)

 Latvijas Mērnieku biedrības valdē pēc 22. aprīlī notikušās kopsapulces un atkārtotajām valdes locekļu un priekšsēdētāja vēlēšanām darbojas astoņi valdes locekļi - Aldis Pizāns, Jolanta Gau, Māris Miezis, Jānis Kokins, Jānis Mažrims, Jānis Dragons, Ivars Nudiens, Rūdolfs Mellēns. LMB valdes priekšsēdētāja amatu saglabājis Aldis Pizāns. Viņa vietnieks - Jānis Kokins. Savukārt LMB Revīzijas komisijas sastāvā ietilpst Rudīte Klāva, Edgars Dreimanis un Valdis Bunte.

27.04.2022 Kosmosa nozare apvienojas palīdzības akcijā Ukrainai

 Kosmosa industrijas uzņēmumi izziņojuši akciju "Space Industry for Ukraine", kuras ietvaros apņēmušies sagādāt Ukrainas iedzīvotājiem tūlītēju humanitāro palīdzību. Projekta ietvaros līdz 27. aprīlim bija savākts viens miljons dolāru, kurus plānots izlietot gan medicīnas un pārtikas preču sagādē, gan mobilo medicīnas platformu būvniecībā, lai palīdzētu Ukrainas bēgļiem, kā arī evakuācijas atbalstam. Visas palīdzības akcijas tiks koordinētas caur globālajām nevalstiskajām organizācijām. Oriģinālziņa

24.03.2022 LĢIA: Par GNSS traucējumiem (1)

Reaģējot uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju par Globālās navigācijas sistēmas (GNSS) traucējumiem Ziemeļeiropā no šā gada 4. līdz 6. martam, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA) informē, ka šāda veida traucējumi var ietekmēt pastāvīgās globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmas „Latvijas Pozicionēšanas sistēma” jeb LatPos darbību un attiecīgi arī ģeodēzisko mērījumu precizitāti un kvalitāti.

Diemžēl šāda veida iejaukšanos GNSS darbībā nav iespējams novērst. Taču, lai mazinātu riskus, aicinām LatPos sistēmas lietotājus ģeodēziskos mērījumus veikt rūpīgi, atbilstoši LatPos izmantošanas vadlīnijām. Īpaša nozīme būtu jāpievērš nosacījumam, ka reālā laika korekcijas signāla uztveršanai mērījumus vienā punktā ieteicams veikt vismaz divas neatkarīgas reizes ar laika intervālu ne mazāku kā viena stunda. Vēlama kontrole punktā ar zināmām precīzām koordinātām, piemēram, ģeodēziskajam punktam.

Minētās vadlīnijas ir pielikums LatPos lietošanas noteikumiem, kas pieejami LĢIA mājas lapā: https://www.lgia.gov.lv/sites/lgia/files/document/LatPos_lieto%C5%A1anas_noteikumi_07102020.pdf.

21.03.2022 CLGE aicina ikvienu mērnieku apmeklēt tiešsaistes seminārus par godu Globālajai Mērnieku dienai

 Pirmdien, 21. martā, pasaulē tiek atzīmēta Globālā Mērnieku diena. Tam par godu CLGE organizē ikgadējo Mērnieku dienas ceremoniju, kurai varēs arī pieslēgties tiešsaistē. Galvenais pasākums notiks plkst. 18.00 pēc Centrāleiropas laika (19.00 pēc Rīgas laika). CLGE aicina visus mērniekus skatīties pasākumu. Reģistrēties tam iespējams šeit: https://surveyorsday.com/registration/  Vēl viena sesija notiks vakarā, 22.00 pēc Rīgas laika. Papildus informācija

28.02.2022 Marta sākumā tiešsaistē notiek Kanādas ĢIS konference

 No 1. līdz 3. martam norisināsies Kanādas nacionālā ģeotelpiskās informācijas konference GeoIgnite 2022. Tas ir virtuāli organizēts, brīvi apskatāms notikums, kurā tiek atspoguļotas jaunākās aktualitātes saistībā ar pakalpojumiem, investīcijām un tehnoloģijām no Kanādas ģeotelpiskās nozares vadošajiem uzņēmumiem un iestādēm. Konferences temati skar arī klimata pārmaiņas, informējot par to, kā Kanādas ģeotelpiskās informācijas nozare monitorē un cīnās ar klimata pārmaiņām. Konferences lapa

27.02.2022 Sagatavoti ĢIS dati, kas palīdzēs ASV ierīkot 5G tīklu

 Land Info Worldwide Mapping pabeidzis atjaunot ĢIS rastra datus par visu 50 ASV štatu teritoriju. Sagatavotie dati ir ar 10 metru izšķirtspēju un optimizēti 5G bezvadu tīkla plānošanai, tāpat noderēšot dažādām citām vajadzībām. Datu komplekts izveidots, izmantojot Sentinel 2020. un 2021. gada satelītu datus, kā arī iekļaujot digitālo virsmas modeli, kas iegūts no aerofotogrāfijām. Oriģinālziņa

27.02.2022 Programmatūra ļaujot ikvienam ar viedtelefonu kļūt par mērnieku (1)

Austrālijas uzņēmums MetaSpatial Solutions izstrādājis programmatūru SmartSurveyor, kas palīdzot ikviena iOS vai Android viedtālrunim, planšetdatoram vai plaša patēriņa dronam darboties kā precīzai kartēšanas sistēmai, sasniedzot 2 cm precizitāti. Kompānija apgalvo, ka tai esot izdevies "mērniecības, fotogrammetrijas, matemātikas, fizikas, sensoru kalibrācijas, kļūdu labošanas un citus risinājumus" apvienot vienā programmatūrā, ko varot izmantot ikviens bez īpašām priekšzināšanām. Oriģinālziņa

25.02.2022 LMB un LKĢA paziņojums par karu Ukrainā

Mērnieki nosaka robežas, tāpēc nevar ignorēt robežu pārkāpumu.

Mēs neatbalstām karu nekādas idejas vārdā. 

Mēs esam pret slepkavībām un vardarbību.

Mēs domās esam ar Ukrainas tautu, kas cieš Krievijas agresijas dēļ. 

Mēs atbalstīsim savus kolēģus Ukrainā un esam gatavi sniegt atbalstu un palīdzību.

Mēs neesam un nebūsim vienaldzīgi. 

Aicinām mērniekus neiesaistīties nekādos darījumos ar agresoru un robežpārkāpējiem. 

25.02.2022 RTU sēru vēsts

Rīgas Tehniskā universitātes ilggadīgais astronomijas pasniedzējs Dr. Māris Ābele 21. februārī devies tālā ceļā uz zvaigznēm. Pasniedzējs apglabāts Priekuļu kapos. 

25.02.2022 Brazīlija sadarbosies ar Amazon kosmosa jomā

 Brazīlijas kosmosa aģentūra noslēgusi sadarbības līgumu ar Amazon Web Services vairākās jomās. Līgums paredz sadarboties kosmosa izpētes programmu izstrādē, sekmēt jaunuzņēmumu attīstību šajā jomā, veidot centralizētu datu krātuvi, kas sniegtu iespēju viegli piekļūt un analizēt šos datus, izmantojot "mākoņu" servisus. Brazīlijas un Amazon vienošanās tiek skatīta arī kā ciešāka Brazīlijas privātā sektora un kosmosa industrijas integrācija "ASV inovāciju ekosistēmā." Oriģinālziņa

24.02.2022 InterGeo plāno šogad iztirzāt 3D modeļu sniegtās iespējas

 InterGeo 2022. gada programmā plānots pievērst lielāku uzmanību 3D pilsētu modeļiem un tā sauktajiem "digitālajiem dvīņiem", digitālajai pilsētplānošanai un būvniecības informācijas modelēšanai. "Ja mums ir atsevišķi dati par nokrišņiem un reljefu, tad iespējamos plūdu riskus varam prognozēt tikai tad, ja šos datus savietojam kopā. Intergeo konferencēs šādas tendences vērojam jau gadiem, tāpēc šogad plānojam vēl vairāk fokusēties uz digitālajiem dvīņiem un to pielietojumu, jo īpaši urbānajā plānošanā, mobilitātē, klimata pārmaiņās," atklāj Intergeo organizatoru pārstāve Kristiāna Zalbaha. Oriģinālziņa

01.02.2022 LU konferences Ģeomātikas sekcijas programma

Piektdien, 4. februārī, Zoom platformā norisināsies Latvijas Universitātes Starptautiskās Zinātniskās konferences Ģeomātikas sekcijas seminārs. Sekcijas programma apskatāma pielikumā

 

31.01.2022 FIG konference šogad notiks Varšavā

 Šāgada Starptautiskās Mērnieku federācijas (FIG) kongress gaidāms 11. - 15. septembrī pavisam netālu no Latvijas - Polijas galvaspilsētā Varšavā (sākotnēji tā bija plānota Keiptaunā). Plānots, ka šogad konference atkal tikšot rīkota klātienē, jo secināts, ka, lai gan ir iespējams noorganizēt tiešsaistes konferences, tomēr atgriezeniskā saite no dalībniekiem bijusi skaidra - ir liela vēlēšanās tikties aci pret aci. Konferences programma, protams, vēl nav zināma, taču jau tiek iezīmēti iespējamie temati, kas skartu gan mērnieka profesijas attīstību nākotnē (jaunākās kadastra aplikācijas, vides jautājumi, utt.), gan tās vietu Covid-19 krīzes laikā un pēc tās, gan atvērtos datus un pieeju tiem. Avots

31.01.2022 Krievija atvēzējusies uz visas valsts 3D digitālo dvīni

 Krievijā plānots īstenot ģeotelpiskās informācijas projektu, kura mērogs pat grūti aptverams. VTB un Rostelekom kopīgi izveidots uzņēmums Platforma plāno izveidot pilnvērtīgu Krievijas 3D karti, kurā turklāt būs ne tikai iestrādāts valsts apdzīvoto vietu, kā arī ceļu, lauksaimniecības zemju un mežu virtuālais modelis, bet it kā arī 80% no visām dzīvojamajām un biroju telpām no iekšpuses. Projekta pirmajā fāzē šogad plānots sākt ar Maskavas un Sanktpēterburgas, Soču, kā arī citu virsmiljona iedzīvotāju pilsētu reģionu ģeoskenēšanu (tā kā projektu pārrauga FSB, daļa no kartēm būšot klasificēta, tajās izšķirtspēja nepārsniegs standarta satelītattēlu izšķirtspēju). Plānots, ka attēlu precizitāte būšot no 1-3 cem uz pikseli ārtelpās un vairāk nekā 50 pikseļi uz m iekštelpās. Ārtelpu dati tiks iegūti, izmantojot dronus, savukārt iekštelpas tiks skenētas ar LIDAR un viedtelefonu palīdzību. Šāds digitālais modelis, kas varētu tapt lielā mērā jau līdz 2025. gadam (bet pilnībā pabeigts ap 2030. gadu), noderēšot gan nekustamā īpašuma attīstītājiem, gan apdrošināšanas kompānijām, gan videospēļu izstrādātājiem, gan valdības vajadzībām. Oriģinālziņa

30.01.2022 Maskavā notiks starptautiska konference "Ģeodēzija. Mērniecība. Aero fotografēšana"

 Maskavā no 10. līdz 11. februārim notiks jau 13. Starptautiskā zinātniski praktiskā konference "Ģeodēzija. Mērniecība. Aero fotografēšana". Konference ir viens no galvenajiem nozares pasākumiem Krievijā, tās organizēšanā iesaistīta arī Starptautiskā Mērnieku federācija, un konferencē piedalās ne tikai Krievijas, bet arī ārzemju vadošie ģeodēzisti, mērnieki, instrumentu ražotāji, akadēmiķi un citi speciālisti. Avots

30.01.2022 Krievija runā ar Kubu par GLONASS bāzes staciju izvietošanu

 Krievijas kosmosa aģentūras Roskosmos vadītājs Dmitrijs Ragozins ticies ar Kubas vēstnieku Krievijā Hulio Penu, lai pārrunātu sadarbību kosmosa sektorā un īpaši GLONASS bāzes staciju izvietošanu Kubā. Kubā jau darbojas viena GLONASS bāzes stacija, kas savu darbību sākusi 2019. gadā. Krievija uzskata ne vien Kubu, bet arī Svalbāru un Bellingshauzenu (Antarktīdā) par vietām, kur būtu jāizvieto satelītu izsekošanas stacijas, lai tās spētu brīdināt par bīstamām situācijām, kas veidojas orbītā. Oriģinālziņa

29.01.2022 ASV valdība plāno arvien vairāk satelītdatu iegādāties no privātkompānijām

ASV militārais sektors un izlūkošanas aģentūras nespējot efektīvi izmantot komerciālā sektora (privātkompāniju) satelītu datus. Lielākais šķēršlis šajā ziņā esot birokrātiska rakstura - prasības, ko paredz iepirkumu izsludināšanas un līgumu slēgšanas normatīvais regulējums. Tomēr ASV aizsardzības nozare plānojot arvien vairāk pievērsties komercdatu izmantošanai, jo privāto kompāniju sniegtie satelītdatu pakalpojumi kļūst arvien augstākas kvalitātes - satelītattēli ir ar lielu izšķirtspēju un datu analīzē tiek izmantots mākslīgais intelekts. Oriģinālziņa 

26.01.2022 Satelītu skaits augs arvien straujāk

 Ja iepriekšējā dekādē (2011-2020) kopējais Zemes novērošanas satelītu ražošanas apgrozījums bija 65,8 miljardu dolāru vērtībā, tad šajā desmitgadē (2021-2030) tam tiek prognozēta izaugsme par 10,3 miljardiem, sasniedzot 76,1 miljardu dolāru. Palaisto satelītu skaitliskais apjoms pieaugs vēl straujāk - no 1080 vidēji gadā iepriekšējā desmitgadē līdz ne mazāk kā 2600 satelītiem 2030. gadā, turklāt orbītā tobrīd būšot jau ap 90 dažādām satelītu konstelācijām (kas ietvers ap 78% uzbūvēto un palaisto satelītu). Oriģinālziņa

25.01.2022 Globālie valdību izdevumi kosmosa sektorā auguši par 8%

 Izdevumi kosmosa industrijā arvien pieaug, un, kā allaž tos uz priekšu virza divi galvenie virzieni - civilās kosmosa izpētes programmas un kosmosa militārās programmas. 2021. gadā kopējie valdību izdevumi kosmosa sektorā sasnieguši 92 miljardus dolāru, kas ir par 8% vairā nekā 2020. gadā. Civilās programmas pagaidām sastāda lielāko izdevumu daļu - 53 miljardus jeb 58%, bet militāro izdevumu daļa (39 miljardi) arvien pieaug. Visvairāk pērn tērējusi ASV, kuras izdevumi veido vairāk nekā pusi no globālās kopsummas (54,5 miljardi), tai seko Ķīna ar 10,2 miljardiem un Japāna ar 4,2 miljardiem. Krievija ierindojusies tikai 5. vietā (aiz 4. vietā esošās Francijas) ar 3,5 miljardiem dolāru. Oriģinālziņa

Sviitra
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2022. gada maijs Arrow_right
P O T C P S S
2526272829301
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
303112345
Šodiena 2022. gada 18. maijs

Vārda diena:

Inese, Inesis, Ēriks
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.